ZZS frakcijas deputāti no Latvijas Zaļās partijas, kuri arī iepriekš iebilduši pret ES fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju, nobalsojuši par tā ratificēšanu, jo panākta vienošanās, līdz Jāņiem tiks sasaukta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēde par Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu, pret ko partija asi iebilst.
ZZS frakcijas deputāts no Latvijas Zaļās partijas Kārlis Seržants portālam "Delfi" sacīja, ka ceturtdienas rītā noslēgusies "tirgošanās ar valdošo koalīciju", kuras rezultātā arī LZP, kas iebilst pret Visaginas atomelektrostacijas būvēšanu, nobalsojusi par ES fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju.
"Mēs tirgojāmies, es nekaunos šī vārda. Tirgus beidzās šorīt no rīta, kad mums tika dota garantija, ka viena Tautsaimniecības komisijas sēde tiks veltīta jautājumam par Visaginas atomelektrostaciju. Tas bija tirgus, ko mēs gribējām panākt, lai Saeima pamana, ka vispār ir šāds projekts, kurā grasās iebāzt miljardu eiro Latvijas valsts naudas," teica Šeržants.
Pēc viņa domām, arī Saeimas Tautsaimniecības komisijai beidzot jāiesaistās šī projekta apzināšanā, jo jau jūnija beigās Lietuva prasīs parakstīt līgumu par iesaistīšanos Visaginas AES būvniecībā.
"Mēs atbalstījām fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju, lai beidzot pievērstu uzmanību tam, kur Latvija plāno ieguldīt vienu miljardu eiro," atzinis Seržants. Tautsaimniecības komisijas sēde par šo jautājumu paredzēta vēl līdz Jāņiem.
LZP līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis paziņojumā medijiem pauž, ka būtu apmierināts, ja Saeima ar savu balsojumu daudz stingrāk iestātos par nacionālo interešu aizstāvību, risinot enerģētikas jautājumus Baltijas reģionā. "Esmu patiesi gandarīts, ka ticis dots solījums diskutēt par Latvijas dalību Visaginas AES projektā, jo tas ir jautājums, kas skar ikvienu valsts iedzīvotāju un mūsu nacionālās intereses kopumā. Priecājos arī, ka zemnieku virzītā prasība par zemes iegādes kreditēšanu un Latgales reģiona attīstības plāns guvis atbalstu valdībā," norāda Vējonis.
Savukārt viens no NA līderiem Raivis Dzintars žurnālistiem gan noliedza, ka solījumu par līdzekļiem kultūras nozarei būtu saņemts apmaiņā pret nepieciešamajām apvienības deputātu balsīm par ES fiskālās disciplīnas līgumu, taču atzina, ka atgādināt finanšu ministram par jau līdzekļu nepieciešamību kultūras jomā bijis taktisks lēmums.
"Tajos brīžos, kad ir nepieciešama arī Nacionālās apvienības pretimnākšana, protams, tas ir laiks, kad valdošās partijas pārstāvji vairāk klausās arī savos koalīcijas partneros. Protams, taktiski nepareizi būtu šo laiku neizmantot," sacīja Dzintars.
Viņš pastāstīja, ka ceturtdienas rītā, tiekoties ar Vilku, "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP), runāts ne tikai par atbalstu fiskālās disciplīnas līgumam, bet arī par vairākiem citiem jautājumiem. Tostarp NA panākusi solījumus par papildus finansējumu Dziesmu un deju svētku rīkošanai šī gada budžeta grozījumos, papildus finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī pēc iespējas ātrāku mūzikas skolu skolotāju algu izlīdzināšanu ar vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, kā arī demogrāfijas fonda izveidei.
Dzintars arī pastāstīja, ka frakcijas deputāti vēl trešdien vakarā pauduši, ka ceturtdien neesot gatavi atbalstīt līguma ratificēšanu, taču telefonsarunā ar Vācijā esošo premjeru Valdi Dombrovski (V), kā arī tiekoties ar Vilku, guvuši atbildes uz saviem jautājumiem.
NA uztraucās, ka Francija grasās lūgt iekļaut līgumā izmaiņas un pēc tam līgums būs jāratificē vēlreiz, taču gūts apstiprinājums, ka tas nebūs jādara. Tāpat NA interesējis valsts suverenitātes jautājums un kāpēc Latvijai šis likumprojekts jāratificē tik steidzīgi.
"Šīs atbildes ļoti operatīvi tika gatavotas. [..] Mēs dabūjām stratēģisku skaidrojumu, kam, protams, bija zināma loģika," teica NA pārstāvis.
Jau ziņots, Saeimas vairākums ceturtdien otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) "fiskālās disciplīnas līgumu". Ministru kabinets likumprojektu par ES fiskālās disciplīnas līgumu atbalstīja jau 28.februārī un 2.martā to Briselē kopā ar citu ES valstu līderiem parakstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Līgumu parakstījušās valstis apņēmušās pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.
Zaļa partija iepriekš jau vairākkārt iebildusi pret Latvijas iesaistīšanos Visaginas AES projektā, norādot, ka tas valstij nav ekonomiski izdevīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
