Bērziņš ceturtdien pēc pirmā sarunu raunda ar 11. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem žurnālistiem sacīja, ka gadījumā, ja partijas nespēs vienoties, viņš to risinās "kā parlamentārās demokrātijas valstīs tas ir pieņemts". Lūgts precizēt, viņš vien atbildēja, ka par savu rīcību nepieciešamības gadījumā paziņos tikai aiznākamās pirmdienas, 10.oktobra, rītā. Vienlaikus Bērziņš uzsvēra, ka gan koalīcijas, gan premjera izvēle ir partiju rokās, jo "viņi saliks un viņi balsos".
Prezidents pauda gandarījumu, ka visi Saeimā ievēlētie politiskie spēki izteikuši gatavību ievērto Latvijas starptautiskās saistības, tai skaitā apņemšanos līdz šī gada beigām pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu un 2014.gadā pievienoties eirozonai.
Visiem politiskajiem spēkiem prezidents izteicis ierosinājumu vienoties par pēc iespējas plašāku koalīciju. Bērziņš norādīja, ka stabila kvalificētā vairākuma koalīcija ar 67 balsīm, kas nepieciešamas, lai grozītu pamatlikumu, būtu "labākā iespēja virzīties strauji uz priekšu", un arī starptautiskie aizdevēji mudinot iekļaut Satversmē fiskālās disciplīnas principus.
Visas partijas izteikušas vēlmi aktīvi darboties, tāpēc nākamnedēļ būtu laiks saprast par to spēju sastrādāties un "novilktajām sarkanajām vai zaļajām līnijām", sacīja Bērziņš. Bērziņu nedaudz pārsteidzis, ka visu piecu partiju vēstījumi bijuši ļoti līdzīgi, jo priekšvēlēšanu laikā tie ievērojami atšķīrušies. "Visi pieci ir tik saskaņoti, ka, noņemot nosaukumus un sarakstot viņu teikto uz lapas, varētu domāt, ka to teicis viens," sacīja prezidents.
Vaicāts, kuru trešo koalīcijas partneri vajadzētu izvēlēties pašlaik koalīcijas "kodolu" veidojošajai Zatlera Reformu partijai un "Vienotībai", Bērziņš atbildēja: "Man šķiet ir piecas [partijas], kurām jāizvēlas ne tikai divas." No tiešas atbildes, kura, viņaprāt, būtu labākā koalīcija, Bērziņš izvairījās, sakot: "Labākā būs tā, kura tiks izveidota."
Prezidents uzskata, ka labāk būtu, ja premjera kandidāts būtu piedalījies vēlēšanās un tādā veidā saņēmis zināmu vēlētāju mandātu. Tomēr "tādu ierobežojumu nevarēs likt", sacīja prezidents, līdz ar to teorētiski neizslēdzot bezpartejisku premjeru. Tomēr par šādu kandidātu būtu jāvienojas pašām partijām, un, ja tās atrastu visiem pieņemamu profesionāli, viņš partiju izvēli respektētu, sacīja prezidents.
Bērziņš skaidroja, ka tiesībsargājošo un drošības iestāžu atzinumus par ministru kandidātiem un premjeru vēlas saņemt, lai pārliecinātos, vai nav kādu objektīvu šķēršļu amata pienākumu pildīšanai, piemēram, saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
Prezidents arī norādīja, ka svarīgs jautājums būs Saeimas prezidija un komisiju vadības un sastāva apstiprināšana nekavējoties pēc jaunās Saeimas sanākšanas, jo tas ir būtiski arī kvalitatīvam valdības darbam.
Jau vēstīts, ka ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem apvienība "Saskaņas centrs" ieguva 31 mandātu, Zatlera Reformu partija - 22, "Vienotība" - 20, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - 14, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 deputātu vietas.
Aktīvas sarunas par koalīcijas veidošanu uzsāka ZRP un "Vienotība", kas veido topošās koalīcijas kodolu. Savukārt par trešo iespējamo partneri - VL-TB/LNNK vai SC - partijas jau otro nedēļu nevieš skaidrību. Ar ZZS nevēlas sadarboties ZRP, uzskatot "zaļzemniekus" par "oligarhu partiju".
Lai gan visu četru lielāko parlamentā ievēlēto spēku līderi uzsver nepieciešamību saliedēt sabiedrību, taču par iespēju šim mērķim veidot visu četru partiju kopīgu tā dēvēto "varavīksnes valdību" izsakās atturīgi.
Šonedēļ notiek partiju konsultācijas ar prezidentu, taču par premjera amata kandidātiem un ministriem prezidents ar partijām vēl neesot runājis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
