Priekšroku mācīties valsts apmaksātā rezidentūrā varētu dot topošajiem ārstiem reģionos  (2)

Trešdien Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē ministrs norādīja, ka šogad papildu rezidentu apmācības nodrošināšanai iegūts 1,7 miljoni eiro, lai visi Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studiju absolventi varētu mācīties rezidentūrā un iegūt specializāciju.

Tomēr ministrs norādīja, ka uz apmaksātu rezidentūru iepriekšējos gados ir bijusi liela konkurence. Viņš arī piebilda, ka piesaistīt ārstus tām pašvaldībām, kurām trūkst speciālistu, varētu, nosakot, ka priekšroka apmaksātai rezidentūrai būtu tiem augstskolu beidzējiem, kuriem ar kādu no pašvaldībām ir noslēgts līgums par darbu. Šādi absolventi, lai iegūtu specializāciju, būtu ieinteresēti strādāt pašvaldībās, sacīja ministrs, piebilstot, ka pašvaldības viņiem var nodrošināt dzīvokļus un stipendijas.

Ministrs gan pieļāva, ka tas varētu nepatikt kādiem "Rīgas profesoriem", tomēr uzsvēra, ka tas ir valsts nozīmes jautājums, jo "ārsti daudzās pašvaldībās noveco, kā arī to trūkst".

Deputāts Jānis Ādamsons (S) sēdē minēja iespēju, ka tiem, kuri mācās par valsts budžeta līdzekļiem, varētu uzlikt par pienākumu trīs līdz piecus gadus strādāt valsts iestādē, šādi panākot, ka netiek pazaudēta studentos ieguldītā valsts nauda. Belēvičs pievienotos šādam priekšlikumam, ja tāds tiktu virzīts, tomēr norādīja, ka mūsdienās valda uzskats, ka tas ir pretrunā ar cilvēka tiesībām.