Protesti rītā, sēde līdz vakaram – Saeimas pirmie novadu reformas lēmumi
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien Saeima līdz vēlam vakaram otrajā lasījumā skatīja novadu reformas likumprojektu, kas paredz līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 40 vietvaras līdzšinējo 119 vietā. Tikmēr reformas pretinieki no rīta protestēja pie parlamenta ēkas un pa atsevišķiem reģionālajiem autoceļiem pārvietojās ar smago tehniku, apgrūtinot satiksmi. Savukārt Saeimā priekšlikumu izskatīšana prasīja garas debates – līdz pulksten 19 parlamentārieši paguva izskatīt vien 14 no iesniegtajiem 316 priekšlikumiem, bet pēcpusdienā deputāti negaidīti lēma republikas pilsētas tomēr pārdēvēt par lielajām pilsētām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Darbu iesāk protestu pavadībā


Pie Saeimas nama pulcējās aptuveni 150 cilvēku, rokās turot tādus plakātus kā "Īsta reforma, nevis politiska", "VARAM sakarīgi reformu darīt", "Deputāt, ja Varakļāni nav Latgalē, tad Liepāja nav Kurzemē" un "Nost ar ATR locekļu ultimātu".

"Šodien, kad uz vairākiem Latvijas autoceļiem pašvaldību pārstāvji un iedzīvotāji protestē pret vardarbīgu teritoriālo reformu, sūtīsim viņiem sveicienu, jo esam par Latvijas novadiem," protesta sākumā sacīja Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS).

Uz sarunu ar piketētājiem ieradās arī daži Saeimas deputāti.

Artūrs Toms Plešs (AP) pateicās piketētājiem par ierašanos un vēlmi izteikties. "Vēlos pateikt, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, un tā ir nepieciešama jau sen. 2009. gada reforma pierādīja, ka tā bija neveiksmīga pieņemšanas brīdī. Desmit gadu laikā redzam, ka pašvaldības nav spējušas līdzvērtīgi attīstīties, piemēram, pakalpojumu kvalitātes ziņā." Politiķis arī norādīja, ka par novadu reformu atbildīgā komisija piedāvā tādu modeli, kas ļautu vietvarām līdzvērtīgi attīstīties.

Viņu runas laikā piketētāji gan centās pārtraukt ar starpsauceniem "komisija nav iedziļinājusies", "runā konkrēti" un "meli", kā arī skaļi svilpjot.

Protests neiztika arī bez citiem skaļiem saucieniem, piemēram, "Atlaist Saeimu", "Dombrava zaķpastala" un "politiskai reformai nē".

"Delfi" novēroja, ka uz protestu bija ieradušies cilvēki no Ikšķiles, Inčukalna, Dagdas, Ropažu un citiem novadiem.

Piketa dalībnieks no Ikšķiles novada, kurš gan rokās turēja plakātu ar Rūjienas novada ģerboni, portālam "Delfi" atzina, ka atbraucis protestēt pret "šo bardaku". "Latviju taisās sadalīt velns zina kādos novados, Ikšķili taisās pievienot Ogrei. Viss ir normāli izveidots un viss normāli funkcionē – kaut kāds murgs notiek," sacīja protestētājs.

Savukārt protestētājas no Jelgavas novada "Delfi" pauda, ka ir atbraukušas, lai iestātos pret politiskām reformām.

Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretārs Pēteris Dimants, kurš ir uzņēmies protestu koordinatora lomu, uzrunā sacīja, ka zemnieki no Jelgavas jau ceturtdien bija gatavi braukt uz Rīgu. "Mums bija ļoti grūti viņus apstādināt un pateikt, lai brauc nākamreiz. Viņi teica – tad nākamreiz mūsu būs trīs reizes vairāk. Šādus vārdus man ir teikuši lielākā daļa cilvēku, kas ir iesaistīti šajā akcijā," apgalvoja politiķis.

"Ja šī reforma netiks apstādināta, tad nākamreiz protests būs desmit reizes lielāks. Mēs būsim Rīgā ar lielo tehniku, mēs dzīvosim pie ugunskuriem, teltīs – mēs šeit būsim, kamēr nenovērsīs šo noziegumu pret tautu," teica Dimants. "Sūdi ir sakrājušies vairāk nekā pagājušoreiz. Nākamreiz ar šīm tehnikas vienībām, kas iebrauks Rīgā, nebūs vairs tačka ar sūdiem, kā bija plānots šodien, bet būs vezums. Sūdi būs!"

Protests noslēdzās mierīgi, dziedot "Bēdu manu lielo bēdu".

Plašas debates

Sēdes sākumā pēc koalīcijas deputātu priekšlikuma parlaments lēma par debašu runas saīsināšanu – pret to iestājās opozīcijas deputāti. Runas laiks tika saīsināts no piecām līdz trim minūtēm pirmajā uzstāšanās reizē, bet otrajā – līdz vienai.

Izsakoties pret runas saīsināšanu, pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems sacīja, ka ne tikai šim, bet arī citiem svarīgiem jautājumiem runāšanas laiks tiek saīsināts, lai sabiedrība par diskusijām uzzinātu mazāk. Viņam piekrita arī deputāts Viktors Valainis (ZZS), paužot, ka līdzīgi esot noticis, lemjot par partiju finansējuma palielināšanu, kad pērn novembrī apstiprināja 2020. gada valsts budžetu.

Līdz pulksten 13.30 Saeimas deputāti paguva pieņemt lēmumu par pieciem priekšlikumiem – deputātiem kopumā ir jāizskata 316 priekšlikumi. Deputāti līdz tam lēmumos nebija pretrunā ar iepriekš par novadu reformu atbildīgajā komisijā pieņemto. Bet ap pulksten 19 parlamentārieši tika līdz 15. priekšlikumam.

Parlamentārieši paguva noraidīt Nacionālās apvienības (NA) iesniegto priekšlikumu, lai nosaukumu "novads" mainītu uz "apriņķis". Jāatzīmē, ka attiecībā uz nosaukuma maiņu ir iesniegti vēl citi priekšlikumi.

Sēde nav iztikusi arī bez strīdiem. Parlamentāriešu starpā ķildas izraisīja Valaiņa lūgums pagarināt viņa runas laiku par divām minūtēm – sēdes sākumā deputāti lēma par runas laika ierobežošanu. Uz to gan asi reaģēja vairāki koalīcijas partiju pārstāvji. Juta Strīķe (JKP) deputātam Valainim no zāles izteica piezīmi "pazūdi". Uz šo izteikumu reaģēja Gobzems, paužot, ka Strīķei kā Saeimas Juridiskās komisijas vadītājai un vienai no augstākajām valsts amatpersonām šādi izteikumi ir "deputāta necienīgi" un ka to būtu jāvērtē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Tomēr balsojums par papildu divu minūšu piešķiršanu Valainim notika – to deputātu vairākums noraidīja.

Bez tam NA deputāts Jānis Dombrava sagaida, ka daļa koalīcijas atbalstīšot Strenču pilsētas, Trikātas un Ēveles pagastu pievienošanu Valmieras novadam – tas izriet no politiķa ieraksta sociālajā medijā "Facebook". Saeimas atbildīgajā komisijā iepriekš tika lemts par šo teritoriju pievienošanu Valkas novadam.

NA balsojumā Saeimā atbalstīšot Strenču pilsētas, Trikātas un Ēveles pagastu pievienošanu Valmieras novadam, noskaidroja aģentūra LETA.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vēl vērtēs šo jautājumu, norādīja frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Savukārt "Attīstībai/Par!" (AP) plāno neatbalstīt augstāk minētās izmaiņas, jo balsos par komisijā atbalstīto pozīciju.

No republikas uz lielajām pilsētām

Pretēji par reformu atbildīgās komisijas lemtajam Saeimas deputāti tomēr atbalstīja Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumu republikas pilsētas pārdēvēt par lielajām pilsētām. "Manuprāt, šis jēdziens ir vairāk piemērots. Ja tas neder, tad būtu jāsaka Latvijas Republikas pilsētas, jo vārdu "republika" neatkarīgā valstī var lietot tikai kopā ar valsts nosaukumu," priekšlikumu pamatoja politiķis.

Plešs turpretī norādīja, ka šāda nosaukuma maiņa radītu nepieciešamību labot vismaz 200 likumus un Ministru kabineta noteikumus, kas radītu papildu izmaksas līdzīgi, ja novadus pārdēvētu par apriņķiem. Vienlaikus viņš neizslēdza, ka šim jautājumam var mēģināt rast risinājumu, kad Saeima likumprojektu skatīs trešajā lasījumā.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) no vienas puses pauda, ka "republikas pilsētas" varētu nebūt labākais risinājums. Tomēr Kiršteina priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo "liela pilsēta" ir raksturojums nevis likumam atbilstošs vārds, pauda politiķis. Dolgopolovs norādīja, ka nav kritēriji, kas nosaka, kas ir "lielā" vai "mazā" pilsēta.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) savukārt sacīja, ka vēlas iepazīstināt deputātus ar dažiem rādītājiem. Viņš norādīja, ka vairākām pilsētām iedzīvotāju skaita prognoze uz 2030. gadu jau tagad dažos gadījumos ir piepildījusies par apmēram 50% vai par vairāk. Līdz ar to sanāk, ka iedzīvotāju skaits samazinās straujāk nekā prognozēts, norādīja politiķis. Viņš aicināja pievērsties risinājumu rašanai, lai iedzīvotāji nepamestu reģionus.

Tomēr nosaukuma maiņu atbalstīja 37, pret to iestājās 30, savukārt 21 deputāts balsojumā nepiedalījās. Pret balsoja "KPV LV", "Jaunās Vienotības" un AP deputāti. Balsojumā nepiedalījās Andris Kazinovskis (JKP), pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Blumbergs, Artuss Kaimiņš un Gobzems, kā arī "Saskaņas" pārstāvji.

Pēc balsojuma deputāts Gobzems norādīja, ka nosaukuma maiņa ir jāveic vēl citos 74 priekšlikumos, jo pretējā gadījumā deputātiem būs jābalso par likumprojekta redakciju, kas ir nekorekta. Koalīcijas partiju deputāti viņam gan norādīja, ka šīs izmaiņas veiks uz trešo lasījumu.

Ziņots, ka no pulksten 7.30 līdz pulksten 10 atsevišķu novadu iedzīvotāji pret reformu protestēja, pa valsts lielākajiem autoceļiem pārvietojoties ar smagās tehnikas vienībām.

Kā 3. martā apgalvoja projekta koordinators Pēteris Dimants (LZP), akciju atbalsta 40 pašvaldības, no kurām aktīvi iesaistās 30 vietvaras. Smagā tehnika pa autoceļiem brauks ar aptuveni desmit kilometriem stundā, ieturot 50 metru atstarpi un izmantojot skaņas signālus.

Protesta braucieni notika vismaz 15 dažādās Latvijas vietās.

"Delfi" jau ziņoja, ka atbilstoši Saeimas 2019. gada 21. martā dotajam uzdevumam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavoja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kuru valdība apstiprināja pērnā gada 15. oktobrī, piedāvājot līdzšinējo 119 pašvaldību vietā veidot 40 vietvaras.

Saeima 7. novembrī likumprojektu konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Paredzams, ka likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā var prasīt vairākas dienas, jo ir iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi.

Plānots, ka Saeima likumu pieņems līdz šī gada jūnijam, lai 2021. gadā jaunais pašvaldību iedalījums stātos spēkā un jaunās pašvaldību domes varētu darbu uzsākt nākamā gada 1. jūlijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Aldis Gobzems Atis Zakatistovs Jānis Dombrava Juta Strīķe Saeima Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form