Foto: LETA
Pērn Latvijā pieaudzis amatpersonu skaits, kas tiesas priekšā stājušās par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, bet jaunu rekordu sasniedzis to amatpersonu skaits, kuras tiesas pirmajā instancē attaisnojušas. To secinājuši sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieki.
Kopumā pērn pirmajā instancē tiesātas 84 amatpersonas, jeb par 10 amatpersonām vairāk, nekā 2010.gadā, taču tas ir būtiski mazāk nekā 2008.gadā, kad šādu personu bija 111, norādīts „Providus" piektdien publicētajā „
Korupcijas
°C"  pārskatā par 2011.gadā pirmās instances tiesās skatītajām krimināllietām, kurās personas tiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

2011.gadā rekordu sasniedzis attaisnoto personu īpatsvars un attaisnotas kopumā 16 amatpersonas un tas ir augstākais rādītājs kopš 2004. gada, kad „Providus"  sāka apkopot šādu statistiku.

2011.gadā pirmajā instancē par vainīgām atzītas 54 valsts amatpersonas, no kurām 5 sodītas ar reālu brīvības atņemšanu. Pērn bijis kopš 2004.gada visaugstākais notiesāto VID amatpersonu skaits un notiesātas sešas VID amatpersonas, kā arī kopš 2007. gada lielākais notiesāto muitnieku skaits - notiesāti seši muitnieki. 

Pērn bijis arī kopš 2004.gada vismazākais notiesāto Valsts policijas amatpersonu skaits - notiesātas 12 amatpersonas, taču būtiski pieaudzis tiesāto robežsardzes amatpersonu skaits - notiesāti deviņi robežsargi. 2010.gadā pirmajā instancē neviens robežsargs nebija notiesāts.

Vēl 2011.gadā notiesāts viens tiesu izpildītājs, trīs Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonas, viena Valsts meža dienesta amatpersona, divas izglītības iestādes amatpersonas,  divi valsts kapitālsabiedrību valdes locekļi, viena  transportlīdzekļu apskates uzņēmuma amatpersona, vienas pašvaldības priekšsēdētājs un viens pašvaldības deputāts, kā arī viens pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis, trīs Rīgas pašvaldības Attīstības departamenta amatpersonas, viena Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas amatpersona un viens pašvaldības policists.

„Providus" vērtējumā par nozīmīgāko 2011.gadā izskatīto lietu var uzskatīt tā dēvēto Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietu jeb Rīgas pašvaldības Attīstības departamenta amatpersonu notiesāšanu pirmajā instancē par kukuļošanu. Šajā lietā naudas kopapjoms bija gandrīz 800 000 latu un tā ir lielākā kukuļa summa, par kādu Latvijas atjaunotās neatkarības laikā taisīts notiesājošs spriedums.

„Delfi" jau vēstīja, ka Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā Rīgas domes kukuļošanas lietā 2011.gada martā apsūdzētajiem piesprieda bargus sodus. Bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam tiesa piesprieda astoņu gadu cietumsodu, viņa vietniekam un vēlāk departamenta vadītājam Pēterim Strancim - sešus gadus cietumā. Toreizējam Attīstības departamentam administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piesprieda trīs gadus cietumā.Visus trīs apsūdzētos apcietināja tiesas zālē. Lietā tiesātajam bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim un Igaunijas uzņēmējam Prītam Tomingam tiesa piesprieda 120 minimālo mēnešalgu lielus sodus, bet uzņēmējai Inārai Vilkastei naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Patlaban spēkā vēl nav stājies ne spriedums Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, jo tas pārsūdzēts augstākā tiesu instancē, ne virkne citu „Providus" statistikas pārskatā minēto spriedumu.

„Korupcijas °C" pārskats kopš 2005. gada apkopo un analizē svarīgākās tendences korupcijas un tās novēršanas jomā Latvijā, ik pa laikam parādot šo ainu arī plašākā Eiropas norišu kontekstā.

„Korupcijas °C" izdevējs ir 2002.gadā dibinātais sabiedriskās politikas centrs „Providus". Centrs dibināts ar mērķi dot ieguldījumu Latvijas politikas attīstībā labas pārvaldības, krimināltiesību, Eiropas politikas un tolerances jomās, kā arī kļūt par ekspertīzes avotu starptautiskā līmenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!