Foto: F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo iestāžu nodaļas vadītājam Jurim Juraša miljona eiro kukuļa piedāvājumā iesaistīti arī viņa kursabiedri, svētdien vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Kukuļdošanā tika vainots AS "Latvijas Dzelzceļš" vadītājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, atgādina raidījums.

Raidījums "Nekā Personīga" ziņo, ka Osinovskim Daugavpilī pieder lokomotīvju remontu rūpnīca. Viņš labi pārzina Latvijas biznesa un politiskās aprindas, taču saķeršanās ar tiesībsargiem viņam bija jauna pieredze. Uzreiz pēc Magoņa aresta Osinovskis vērsās pie Rīgas mēra Nila Ušakova lūdzot padomu, kā rīkoties, uzsver NP. Ušakovs Osinovski pārsūtīja pie sava partijas biedra Saeimas deputāta Andreja Elksniņa, kurš neslēpj, ka viņam ir sakari KNAB un citās drošības un tiesībsargājošās iestādēs. Osinovska interešu aizstāvībai pieslēdzās advokāts Saulvedis Vārpiņš, ar kuru Elksniņš savulaik strādāja kopā vienā birojā.

Osinovskim lietu kārtošana izmaksāja sešciparu skaitli. Bet īstas drošības, ka apsūdzība paliks pie iespējami vieglākā nodarījuma, viņam nebija. Galvenais traucēklis bijis Jurašs, kurš turējās pie versijas, ka ir notikusi amatpersonas kukuļošana, tāpēc pie viņa septembra beigās vērsās kāds labi pazīstams cilvēks, bijušais kursa biedrs/ Viņš uzstājas kā starpnieks. Un piedāvāja miljonu. To viņam palūguši citi kursa biedri, vēsta NP.

1994. gada iesaukums Latvijas policijas akadēmijā bija ražīgs, norāda raidījums. Kopā ar Jurašu jurista kvalifikāciju ieguva vairāki desmiti jauniešu, no kuriem daži patlaban ir labi zināmi advokāti un politiķu konsultanti. Kopā ar Jurašu akadēmiju absolvēja arī premjera Māra Kučinska ārštata konsultatīvais darbinieks advokāts Māris Grudulis un Artis Stucka, kurš strādā zaļzemnieku pārvaldītajā satiksmes ministrijā par Ulda Auguļa padomnieku. Nedaudz vēlāk diploma saņēma Jānis Dambītis. Tieši viņš bija tas, kurš izteica piedāvājumu Jurašam. Bijušais finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Dambītis to kategoriski noliedz.

Arī Osinovskis noliedz, ka kukuļa piedāvāšanu būtu organizējis viņš. Bet pieļauj, ka tas noticis viņam aizmuguriski.

Jurašs par notikušo nosūtīja dienesta ziņojumu KNAB priekšniekam. Jurašs to uzrakstīja 1. oktobrī, taču kukuļa piedāvātāja vārdu tur neierakstīja, informē NP Ja lietu sāktu izmeklēt, kādam būtu Jurašam šis vārds jāpajautā. Taču tas šī gada laikā nav noticis. Tāpēc Jurašs droši secina, ka izmeklēšana nav notikusi, norāda raidījums.

"Man nekas cits neatliek, kā tikai uzskatīt, ka pēc būtības šī informācija nav tikusi pārbaudīta un es saskatu amatpersonas bezdarbību. Grūti iedomāties, kam jānotiek un pēc kādiem principiem iestādes vadība vadās, lai atstātu absolūti bez uzmanības šāda veida informāciju," raidījumam pauž Jurašs.

NP norāda, ka nav iespējams prognozēt, pie kā izmeklēšana nonāktu, taču var secināt, ka birojā tā nemaz nav uzsākta. Jurašs vērsās prokuratūrā, lai tā pārbauda, kāpēc izmeklēšana nenotiek. Lai arī Andreja Elksniņa ceļi ar Osinovski ir šķīrušies, Elksniņš lietai seko. Viņš zina, ka notikumā iesaistīti Juraša kursa biedri un noliedz jebkādu savu dalību tajā.

"Ar Juraša kungu mums ir senas un ļoti, ļoti draudzīgas attiecības visdažādākajos kontekstos. Un, ņemot vērā gan provokācijas, gan visādus jokus, ko viņi izdomājuši visdažādākās lietas, ziniet, es neizbrīnītos ne par ko," NP apgalvo Elksniņš.

Ja biroja priekšnieks nav izmeklējis kukuļa piedāvājumu savam darbiniekam, tas var būt šķērlis viņa atkārtotai apstiprināšanai uz otro termiņu, norāda raidījums. Jo pierāda, ka viņa vadītais birojs lietas izvēlas selektīvi. KNAB nākamā vadītāja izraudzītāji raidījumam atturējās skaidri pateikt,vai vērtēs arī šo lietu.

Vēstīts, ka saistībā ar jūlijā žurnālā "Ir" publicēto informāciju par miljonu eiro liela kukuļa piedāvājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam Jurim Jurašam ir sākts kriminālprocess - taču nevis tādēļ, lai izmeklētu KNAB vadības iespējamo bezdarbību, bet gan par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklē Drošības policija (DP), kura nekādus komentārus nesniedza, taču Jurašs apliecināja, ka izmeklētājam jau piektdien sniedzis liecības. Viņam aizdomās turētā statuss šobrīd nav noteikts, taču piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

"Ceru, ka DP esmu saprotamā valodā izskaidrojis, cik absurda ir šīs lietas ierosināšanas fakts, jo manas publiski minētās ziņas (par kukuļa piedāvājumu) nevar būt valsts noslēpums. Turklāt absurdi ir tas, ka esmu prokuratūru un KNAB informējis par paveiktu noziegumu, bet nav desmit mēnešus nekādas reakcijas un ir pieļauta iespējamā amatpersonu bezdarbība. Tā vietā mani grib saukt pie atbildības par to, ka esmu uzdrošinājies par to publiski runāt," uzsvēra Jurašs.

Jurašs atgādināja, ka jau divas reizes savā karjerā KNAB uzņēmēji viņu mēģinājuši piekukuļot un viņš zina procesu, kā rīkoties, lai korumpanti tiktu saukti pie atbildības. Abas reizes viņš rīkojies atbilstoši kārtībai un informējis atbildīgās amatpersonas par šādu faktu un abas reizes ir sekojusi atbilstoša reakcija. LETA arhīvs liecina, ka Jurašu savulaik mēģināja piekukuļot farmācijas uzņēmējs Vladimirs Labazņikovs, kurš par savu nodarījumu saņēma divus gadus cietumā. Vēl vienā lietā par mēģinājumu piekukuļot Jurašu tiesas process vēl nav noslēdzies.

Jurašs sola aizstāvēt savas tiesības, nepieciešamības gadījumā viņš vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur Latvijas valstij noteikti nebūšot izredžu uz uzvaru. Sāktais kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu esot Streļčenoka vadītā KNAB revanšs pret viņu, jo esmu "viņiem sagādājis problēmas par nereaģēšanu uz kukuļa piedāvāšanas faktu".

Jurašs vēlreiz apliecināja, ka līdz pat šim brīdim neviens ne no KNAB, ne prokuratūras nav izvaicājis par apstākļiem, kas saistās ar kukuļa piedāvāšanas faktu. Ar katru dienu cerības likumīgā kārtā pierādīt šo noziegumu paliekot arvien mazākas.

Jau ziņots, ka 29. jūlijā prokurors ir sācis kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Šis kriminālprocess izmeklēšanai nodots DP.

Jurašs žurnālam "Ir" arī apliecināja, ka pārkāpumu nesaskata, norādot uz likuma "Par valsts noslēpumu" 5. panta 4. punktu, kas nosaka - aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību.

Jurašs iepriekš žurnālam apgalvojis, ka viņam piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis, lai VAS "Latvijas Dzelzceļš" bijušā vadītāja Uģa Magoņa kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Pēc Juraša teiktā, par šo kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai viņš informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana, vismaz pēc viņa rīcībā esošās informācijas, par notikušo nav sekojusi.

Tāpat iepriekš vēstīts, ka jūlija beigās Jurašs saņēmis KNAB priekšnieka parakstītu rīkojumu, kurš paredz, ka tiek izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības ar viņu. Rīkojumā norādīts, ka Juraša profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem un vakantajiem amatiem KNAB. Šāds rīkojums izdots saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!