RD formāli svītro 'jautājumu kvotas', paturot spēkā iztaujāšanas ilguma ierobežojumu
Foto: F64

Rīgas dome (RD) ārkārtas sēdē pirmdien, 9. aprīlī, atkal grozīja pašvaldības nolikumu, svītrojot trīs jautājumu limitu, bet paturot spēkā 20 minūšu laika ierobežojumu ziņotāja prašņāšanai par lēmumprojektu, tādējādi formāli izpildot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojumu pārtraukt deputātu darba ierobežošanu.

Domes vairākums pirmdien atbalstīja deputāta Vjačeslava Stepaņenko (GKR) iesniegto lēmumprojektu, kas svītros no pašvaldības nolikuma vairākus 1. martā pieņemtos grozījumus. Proti, punktus, ka deputātiem nav ļauts uzdot vairāk par trim jautājumiem, ziņotāja tiesības uz trīs minūtes ilgu galavārdu, kā arī domnieku iespējas 90 sekundes pēc balsojuma skaidrot savas izvēles motīvus.

Būtiski, ka visus uzskaitītos punktus ar rīkojumu 26. martā apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). VARAM ieskatā šie grozījumi ierobežoja deputātu darbu, kā arī neatbilda Satversmei.

Taču RD koalīcija jau tajā pašā dienā aizsteidzās ministrijai soli priekšā, pieņemot jaunus grozījumus. Šobrīd dome strādā pēc nolikuma, kurā mēram Nilam Ušakovam (S) ir tiesības pārtraukt deputātu jautājumu uzdošanu, ja par vienu lēmuma projektu prašņāšana pārsniedz 20 minūtes. Lai gan ministrs Gerhards ir paudis, ka izvērtēs arī šos grozījumus, līdz šim ministrija atcelšanas rīkojumu nav devusi, tāpēc šī RD darba kārtība paliks spēkā arī pēc 9. aprīlī pieņemtajiem nolikuma grozījumiem.

Pēc šīs kārtības RD sēde aizritēja jau 28. martā. Ušakovs komitejā atgrieza jautājumu par "Rīgas pilsētas arhitekta biroja" 2018. gada plānu. Kad jautājumiem atvēlētās 20 minūtes bija iztecējušas, Ušakovs norādīja, ka ziņkārīgo rindā vēl gaida vairāki deputāti, tāpēc domnieki par lēmumprojektu vairāk varēs uzzināt atbildīgajā komitejā, kur to vēlāk vēlreiz skatīs. Par citiem jautājumiem mērs gan nebija tik pielaidīgs, virzot tos uz balsošanu, nevis atdodot atpakaļ skatīšanai komitejā.

Juris Pūce (LA) lēmumprojekta sagatavotājam Stepaņenko vaicāja, vai grozījumi ir saskaņoti ar RD juridisko pārvaldi. Stepaņenko atbildēja apstiprinoši, norādot, ka viņš šos grozījumus vienkārši iesniedzis, nevis pats sagatavojis.

"Esam izvērtējuši Gerharda rīkojumu. Bija divi varianti. Vai nu mēs šodien, sasaucot sēdi, neatceļam 1. martā pieņemtos grozījumus un trīs mēnešu laikā sniedzam pieteikumu Satversmes tiesai, vai arī formāli piekrītam rīkojumam un veicam grozījumus," nolikuma atkārtotu grozīšanu skaidroja Stepaņenko, pieminot arī faktu, ka rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas.

"Šis ir normāls process. Normatīvos aktus vienmēr var uzlabot. Grozījumi domāti, lai sistematizētu un organizētu RD darbu," teica Stepaņenko. Viņš saskatījis pretrunas ministrijas argumentācijā, ka jautājumu skaita ierobežošana ierobežo deputātu tiesības, jo jau kopš 2011. gada domnieki debatēs nedrīkst izteikties ilgāk par kopumā astoņām minūtēm. "Neviens ministrijas ierēdnis šajā reglamentācijā neatrada neko pretrunīgu. Septiņi gadi. Vienā daļā mēs it kā pārkāpjam likumu, otrā daļā esam malači," skaidroja Stepaņenko, pārmetot Gerhardam dubultus standartus arī aizrādījumos par balsojuma motivācijas skaidrošanas ilguma ierobežošanu.

Kad 20 Stepaņenko taujāšanai atvēlētās minūtes bija aizritējušas, sēdes vadītājs Andris Ameriks (GKR) jautājumu sesiju pārtrauca, kaut jautājumu rindā stāvēja vēl deviņi deputāti. Pūce atgādināja par sēdes vadītāja tiesībām neizdiskutētus lēmumprojektus nodot skatīšanai komitejā. Ameriks atteica – viņam ir tiesības, bet ne pienākums to darīt. Vicemērs arīdzan mudināja opozicionārus Stepaņenko iztaujāt privāti.

Turpmākās 10 minūtes opozicionāri aktīvi izmantoja iespējas uzdot jautājumu par sēdes procedūru, pārmetot Amerikam lēmumu pārtraukt Stepaņenko iztaujāšanu. Jurģis Klotiņš (NA) aicināja deputātus balsot par iespēju turpināt uzdot jautājumus. Ameriks priekšlikumu noraidīja.

"Vienīgais pareizais lēmums būtu atgriezt tādu nolikumu, kāds tas bija spēkā līdz 1. marta nakts sēdei," debatēs no tribīnes teica Klotiņš.

Vilnis Ķirsis (V) debatēs minēja, ka gada laikā ir sapratis, kā strādā dome. "Šobrīd notiek vai nu shēmošana, mainot nolikumu un kropļojot proporcionalitātes principu, bet sēdes sasauc pēc iespējas retāk, lai koalīcijai nebūtu jāatbild uz neērtiem jautājumiem. Ušakovs regulāri brauc komandējumos un iet atvaļinājumā. Mēs pusotru mēnesi nodarbojamies ar muļķībām – kaut kādu nolikumu pieņemam, kaut ko atceļam. Jūs esat kanibāli. Jūs esat rīdzinieku laiku. Jūs jau esat apēduši gandrīz 10 gadus no rīdzinieku dzīvēm. Jūs neatbildat uz svarīgiem jautājumiem par dārgu sabiedrisko transportu, ūdens tarifu celšanu, rindām bērnudārzos, brūkošiem tiltiem. Neviens nav neaizvietojams. Arī Ušakovs. Šis ir pēdējais sasaukums, kurā jūs varat ēst rīdzinieku dvēseles un laiku," teica Ķirsis.

Arī Pūce tribīnē piekrita Ķirsim, ka RD pēdējās sešas nedēļas neko saprātīgu nedara. "Jums ir vien dusmas, ka nav sanācis. Ministrs ne tādus argumentus lietojot. Neesot pirms septiņiem gadiem atcēlis. Toreiz gan bija cits ministrs. Tagad lēmums ir jāatceļ. Es neesmu priecīgs par to, jo domāju, ka RD ir jārāda sevi no vislabākās puses, kā prātīgai, domu pilnai institūcijai, kurā domnieki diskutē un atrod pašus labākos lēmumus. Nu mēs visi RD deputāti esam ar seju dubļos, jo koalīcijai vajadzēja dzīt cauri grozījumus. Es lepotos, ja dome pieņemtu likumīgus lēmumus, bet nu būs atkal jāgaida ministrijas rīkojums," klāstīja opozicionārs Pūce.

Sandis Riekstiņš (JKP) savu runu sāka ar atvainošanos. "Kāds no personāžiem pagājušajā sēdē aizskāra manus kolēģus, tāpēc es pielēcu kājās. Atvainojos. Esmu jauns deputāts. Gadās. Tomēr manā vidē vīrietis nestāv malā, kad kāds sit sievieti, tāpēc arī es nevarēju nostāvēt malā," Riekstiņš pārmeta koalīcijas deputātam Aleksejam Rosļikovam (S), kurš iepriekšējā sēdē nosauca Jutu Strīķi (JKP) par kanibālu. "Jūs paši, pozīcijas deputāti, mūs vienmēr aicināt uz sadarbību. Jūsu vienīgais arguments ir trīs dienas ilgā budžeta sēde. Bet jūs labi zināt, kāpēc tā bija tik ilga – komitejā to nepaguvām līdz galam izskatīt."

Mārtiņš Bondars (LA) atgādināja, ka zivs pūst no galvas, bet valsts – no varas. "Kad valsts vara sāk pieņemt tādas darbības formas, lai pie varas saglabātu pati sevi, tad šī vara bojā valsti. Jūs jau esat tikai šīs valsts varas Zaļo un zemnieku savienības skolēni. Jūs tikai replicējat, ko viņi dara Latvijā. Likums viens ir gan Rīgai, gan pašvaldībai, kurā ir 1000 iedzīvotāji. Nevar abas pašvaldības pārvaldīt vienādi. Jā, varbūt mazajā pašvaldībā var dažu stundu laikā izrunāt budžetu, bet ne Rīgā. Zaļo un zemnieku savienība Latviju pārvalda kā zooloģisko dārzu. Polārlācis ir tajā pašā adresē, kur mērkaķis. Bet dabā tā nav. Tā nav arī Latvijā, jo nevar pēc viena likuma pārvaldīt dažādu izmēru pašvaldības. No tā, ka pārvaldība notiek vienotā formā, cieš Latvija," klāstīja Bondars.

Dainis Locis (NA) pārmeta pozīcijai, ka tā izdara spiedienu uz ministru Gerhardu. "Pozīcija cenšas iegrozīt nolikumu tā, lai vieglāk varētu pieņemt budžetu un citus jautājumus. Pozīcija ņirgājas un diskreditē valsts varu. Nav šaubu, ka "Saskaņa" RD izmanto kā tribīni savas popularitātes veicināšanai," norādīja Locis. "Man nav šaubu, ka arī šos grozījumus VARAM apstrīdēs."

Nauris Puntulis (NA) pārmeta koalīcijai, ka centieni uzlabot RD darbu iztērējuši neracionāli daudz domes laika.

Mihails Kameņeckis (S) ieteica opozīcijai elpot dziļi. "Nekas nedraud vārda brīvībai. Budžetu pieņēmām trīs dienas pēc kārtas. Opozīcija praktiski pratināja ziņotāju. Zinām, ka opozīcijā ir arī pratināšanas speciālisti. Ir tāds paņemies – trīs dienas pēc kārtas uzdot vienu un to pašu jautājumu. Esmu ļoti priecīgs, ka tagad cilvēkiem ir skaidrs, kas notiks Saeimā un valdībā, ja pie varas nāks Jānis Bordāns (JKP) un viņam līdzīgie. Būs haoss. Mēs šodien redzējām labu piemēru, ka viena jurisprudences zvaigzne sauc citu par formālu juristu. Bet jūs dabūsiet atpakaļ to, ko esat nopelnījuši. Ir tāds opozicionārs Krišjānis Feldmans (JKP). Džeimss Bonds. Viņš pateica, ka RD ir pretvalstiski spēki. Paņemiet spoguli, konservatori!" teica Kameņeckis.

Uzreiz pēc tam tribīnē kāpa Kameņecka pieminētais Bordāns, pasakoties koalīcijas deputātam par iedvesmu. "Kad jūs būsiet opozīcijā, jums būs tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā. JKP un opozīcijā esošie spēki pasargās jūsu tiesības būt uzklausītiem. Pa pusgadu esam izdarījuši milzīgu darbu, jo arī Gerhards beidzot ir sapratis, ka ir politiska persona. Visa Latvija turpmāk bieži atsauksies uz VARAM sagatavoto rīkojumu. Piekrītu Stepaņenko kungam, ka šis jautājums ir aktuāls visā Latvijā. Mēs esam pieķērušies pie rīkles pašiem pamatiem šai sadrupušajai sistēmai. Viņi ir sapratuši, ka atklājām pašu vārīgāko vietu – uzdot kompetentus jautājumus," no tribīnes teica Bordāns.

Kameņecka runa iedvesmoja vēlreiz tribīnē kāpt arī Riekstiņu, jo viņam nav paticis vārds "konservatori". "Jaunā konservatīvā partija," vairākas reizes lēni atkārtoja Riekstiņš.

Lauris Ērenpreiss (V) pauda, ka dzīvē cilvēki daudz ko darot baiļu ietekmē. "Šis haoss sākās pēc pašvaldību vēlēšanām, kad jums palika bail. Mums ir liels prieks, ka jūs esat nobijušies. Šīs bailes jūs turpina dīdīt. Jums uzdod jautājumus. Jums bail uz tiem atbildēt. Ir klaustrofobija, agrofobija, simtiem citu fobiju. Es ieteiktu šo nosaukt par opozīcijas fobiju – opofobiju," minēja Ērenpreiss. Vēlāk viņš minēja, ka koalīcijā strādājošie jaunieši gūst adrenalīna devu no pretlikumīgu lēmumu pieņemšanas.

Opozicionāre Strīķe norādīja, ka 20 minūšu laika ierobežojums ir vēl diskriminējošāks par trīs jautājumu limitu, jo šodien viņa nav tikusi pie vārda. "Stepaņenko kungs, ja jūs cienāt manu vēlētāju, tad, lūdzu, piesakieties uz debatēm un atbildiet uz maniem jautājumiem," ziņotāju Stepaņenko aicināja Strīķe. Vēlāk Stepaņenko arī kāpa tribīnē, atbildot Strīķei, ka dome nav interesējusies par VARAM nostāju par 20 minūšu laika ierobežojumu.

Ansis Ansbergs (LA) atgādināja par Gerharda rīkojuma garu – nodrošināt deputātiem iespējas strādāt un uzdot jautājumus. "Ja iepriekš es teicu, ka katram deputātam būtu jāuzdod vismaz trīs jautājumus, tad nākamreiz paredziet, lai varam uzdot vismaz vienu jautājumu, jo to mēs vairs nevaram izdarīt," teica Ansbergs.

Marija Balcere (JKP) pauda skumjas, ka rīdziniekiem jātērē nauda par šai līdzīgām sēdēm: "Pašvaldība ir priekš iedzīvotājiem. Kopš laika, kad "Saskaņa" ir pie varas, beidzot palicis jocīgi, jo opozīcijā ir spējīgi un domāt varoši deputāti."

Linda Ozola (JKP) norādīja uz sēdes formālo dabu: "Pieņemu, ka arī lielākā daļa koalīcijas te atrodas tikai formāli. Neesmu dzirdējusi, kā skan jūsu balsis. Neesmu dzirdējusi tās ne komitejās, ne šeit. Tas man dod pamatu apgalvot, ka jūs te atrodaties formāli. Un formālā attieksme ir tā, kas mums riebjas. Tieši tāpēc mūs šeit ievēlēja, jo mēs cīnīsimies par to, lai nebūtu šī formālā attieksme. Tā nav laika zagšana. Mani kretinē jūsu izpratne par to, ko nozīmē daudz strādāt," teica Ozola.

Inese Andersone (V) pārmeta koalīcijai, ka tā gribot vieglāk strādāt. "Vieglāk strādāt? Saņemt naudu par nekā nedarīšanu? Rīdzinieki katru dienu jūt jūsu izshēmoto naudu. Tā sit pa maku. Saprotiet, jūsu dienas ir skaitītas," brīdināja Andersone.

Olafs Pulks (V) norādīja, ka viņam tribīnē jātērē laiks tam, ko viņš bija iecerējis vaicāt jautājumu uzdošanas laikā. "Jūs šobrīd ministram rādāt vidējo pirkstu. Koalīcija šodien var izdarīt labu darbu un atcelt ierobežojumus. Nav jāgaida ministra vēstule," aicināja Pulks, tādējādi atsaucoties uz Ķirša priekšlikumu.

Uz pirmdienas sēdi opozicionārs Ķirsis sarūpēja priekšlikumu "labot apzināti pieņemtos prettiesiskos noteikumus un pārtraukt ierobežot deputātu tiesības un pienākumu pārstāvēt savu velētāju intereses."

Ķirsis arīdzan ierosināja RD turpmāk skatīt arī lēmumprojektus, kurus ierosinājuši vismaz 1000 rīdzinieku. Šobrīd RD izskata vien domes priekšsēdētāja, pastāvīgo komiteju, deputātu un izpilddirektoru iesniegtos lēmumprojektus.

Deputāts Pulks rosināja atcelt deputātu iespējas nelaist privātpersonas pie vārda RD sēdēs. Šobrīd deputāti lemj, vai ļaut privātpersonām izteikties. Vēl pulks aicināja Pilsētas attīstības komitejas kompetencē iekļaut plānojumu, transporta un izglītības iestāžu jautājumu risinājumu kopā ar Pierīgas pašvaldībām.

Visus priekšlikumus ar RD koalīcijas balsīm noraidīja.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Rīgas dome VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus