'Reap' pārsūdzējusi spriedumu prasībā pret Karginu un Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu
Foto: LETA

SIA "Reap" ir iesniegusi kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, vēsta tiesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lietu kasācijas kārtībā būs jāskata Augstākai tiesai. Pašlaik tiesas sēdes datums nav noteikts.

Iepriekš vēstīs, ka šī prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

"Reverta" 2010. gadā tiesā celto prasību pret Karginu un Krasovicki pamatoja ar to, ka viņi, būdami bankas valdes locekļi, savus pienākumus nav pildījuši kā krietni un rūpīgi saimnieki. Proti, laika periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 5. decembrim starp "Parex banku" un atbildētājiem, kā arī ar viņiem saistītām personām un tuviem radiniekiem tikusi noslēgta virkne darījumu, kas neatbilst tirgus noteikumiem, vispārpiemērotajai šādu darījumu praksei un noteikumiem, ar kādiem banka piedāvāja analoģiskus darījumus slēgt citiem klientiem. "Revertas" ieskatā, šie darījumi ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina. "Reverta" no Kargina un Krasovicka lūdza piedzīt 85 465 375 eiro par kopumā 14 noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem.

Augstākās tiesas (AT) civillietu tiesu palāta 2016. gadā apelācijas instancē daļēji apmierināja "Reverta" prasību, solidāri no Kargina un Krasovicka par labu "Reverta" piedzenot 4 284 792 eiro un tiesas izdevumus 230 550 eiro jeb kopā 4 515 342 eiro. Prasība par 81 180 583 eiro zaudējumu piedziņu tika noraidīta. Bijušie bankas īpašnieki lēmumu pārsūdzēja, bet Senāts lēma negrozīt AT spriedumu apmierinātajā daļā.

LETA jau ziņoja, ka vēlā 2008. gada 10. novembra vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), "Hipotēku bankas" toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredzēja starptautiskās finanšu krīzes ietekmē grūtībās nonākušās "Parex bankas" akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu "Hipotēku bankas" īpašumā. Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats. Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas.

Kopējais valsts atbalsts bijušajai "Parex bankai" sasniedza 1,7 miljardus eiro, no kā ir atgūta mazāk nekā puse.

2010. gada augustā notika "Parex bankas" labo aktīvu pāreja uz jaunizveidoto "Citadele banku". Kopš tā brīža "Parex banka" darbojās kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums bija valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana.

2012. gada maijā "Parex banka" sāka darbu ar nosaukumu "Reverta" un tai tika anulēta bakas licence.

Savukārt 2017. gadā tika nolemts sākt "Reverta" likvidāciju un tika parakstīts līgums ar SIA "Gelvora" un Lietuvas "Gelvora" par kredītportfeļa pārdošanu.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam "Reverta" darbību bija jāizbeidz līdz 2017. gada beigām. Lai nodrošinātu "Reverta" sākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi Privatizācijas aģentūra 2017. gada novembrī izveidoja meitassabiedrību "Reap", kura pēc tiesvedību procesu pabeigšanas izbeigs darbību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atis Slakteris Citadele Hipotēku banka Lietuva Parex banka Privatizācijas aģentūra Reverta Rīgas apgabaltiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam