Otras izaicinājums: E121 veidlapa. Allaž līdzi pie ārsta un pērkot zāles

Reemigrantu pirmie soļi Latvijā: 'Sākumā īsti nesapratām, uz ko ielaižamies'
Foto: Shutterstock

"Man svarīgākais bija noskaidrot par veselības aprūpi," par sev būtisko, pārceļoties dzīvot uz Latviju, domājusi Lāsma. Interneta resursos izdevies atrast ziņas, kā rīkoties tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dodas uz ārvalstīm, bet ne pretējā virzienā.

Savu vecuma pensiju Lāsma nopelnījusi ārpus Latvijas un nekad nav veikusi jebkāda veida iemaksas Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā. Daļu šīs pensijas veido iemaksa, ko viņa joprojām veic Vācijas nacionālajā veselības sistēmā, proti, slimokasē.

Līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumus Lāsmai apmaksā Vācija arī tad, ja viņa tos saņem citā valstī. Proti, vācu slimokase ir apņēmusies segt viņas izdevumus Latvijā, un tad Latvijas atbildīgā iestāde – Nacionālais veselības dienests (NVD) – pieprasa Vācijas pusei tos atlīdzināt

"Man ir mans E121. Mans formulārs. Vācijas slimokase sazinājās ar Nacionālo veselības dienestu, viņi reģistrēja mani un atsūtīja vēstuli ar manu speciālo numuru," A4 formāta lapu rāda Lāsma. Šis dokuments Lāsmai dod tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā tādā pašā apmērā un kārtībā kā Latvijā apdrošinātām personām.

Ar ko šis grozs atšķiras no Vācijā saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem? Lāsma atbild, ka Vācijā tas būtu plašāks, piemēram, zobārstniecību sedz apdrošināšana, jāmaksā ir tikai salīdzinoši neliels līdzmaksājums, tāpat arī ik gadu iedzīvotāji, tostarp pensionāri Vācijā iziet "plašu tehnisko apkopi", proti, virkni profilaktisko izmeklējumu. Arī rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem ir īsākas, nekā viņa novērojusi Latvijā. Bet galvenais – sistēma ir daudz saprotamāka.

Latvijas sistēma sākumā radījusi neskaidrības. Piemēram, kad viņa reģistrējusies pie ģimenes ārsta Latvijā, parādījusi E121 veidlapu un identifikācijas numurs ievadīts sistēmā, viņai licies, ka ar to pietiek un arī citās ārstniecības iestādēs viņu atpazīs. Taču izrādījās, ka tā nav – veidlapa jāņem līdzi teju vai ikdienas gaitās. Līdz ar to sākotnēji, iespējams, arī pieļautas kļūdas, uzrādot Latvijas personas kodu, nevis tieši veidlapu.

Cenšoties izprast sistēmu un nevēloties kādam palikt parādā, Lāsma ar vīru paši sākuši saraksti ar NVD. Viņi noskaidrojuši, ka šis vācu slimokases klienta identifikācijas numurs jāreģistrē pie katra izmantoto veselības pakalpojumu sniedzēja atsevšķi. Citiem vārdiem, tam jābūt reģistrētam gan pie ģimenes ārsta, gan aptiekā, gan slimnīcas uzņemšanā un citās ārstniecības iestādēs. Tātad veidlapa jānēsā līdzi. Dzīvojot Beļģijā, Lāsmai šīs funkcijas pildījusi plastikāta karte, kas bijis ērti un visiem saprotami.

"Jums jāizmanto E121 veidlapas 2. punktā norādītais personas identifikācijas numurs. Nedrīkst izmantot Latvijas personas kodu" – šo stingro norādi, kas Veselības ministrijas amatpersonas rakstītā vēstulē īpaši izcelta, Lāsma labi zina. Viņai kā Latvijas pilsonei ir Latvijas personas kods, kuru uzrādot ikviens pilsonis var saņemt valsts apmaksātos veselības apmaksātos pakalpojumus, arī viņa. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā viņai sniegs palīdzību, taču – vai tas būtu godīgi pret valsti?

""Nedrīkst izmantot Latvijas personas kodu"... Bet reālā gadījumā – ap Lieldienām, kad vēl bija ledus, Lāsma mežā – bladaukš! – paslīdēja un sadauzīja galvu, un tā kā nekad nevar zināt, kas var būt, viņu drošības pēc aizrāvām uz slimnīcu, uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu Stradiņos. Bet šis slavenais formulārs mums nebija paņemts līdzi. Stradiņu reģistratūrai kārtējo reizi pietika ar Lāsmas Latvijas pasi un personas kodu un līdz ar to visa tā lieta bija it kā "štokos": Latvija standarta modelī savai pilsonei apmaksā veselības pakalpojumu," saka Lāsmas vīrs.

Lāsma piebilst, ka samaksājusi pacienta līdzmaksājumu, un viss bija kārtībā. "Taču pēc tam es nodomāju, ka tas ir mulsinoši. Jo tad sanāk, ka beigās Latvija samaksā. Kāpēc lai Latvija maksātu, ja Vācijai jāmaksā un Vācija var to atļauties? Turklāt mums Latvijā ir tik lielas problēmas ar veselības budžetu". Vēlākā sarakstē ar NVD abi gan noskaidrojuši, ka nu Latvija naudu par šo un pārējiem gadu gaitā apmaksātajiem veselības pakalpojumiem atgūs. Taču šo procesu iekustināt nācies esot pašiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Komisija Lasāmgabali NVD Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Saeima Valsts ieņēmumu dienests Veselības ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form