Rīga vēlas lielākas pilnvaras publisku pasākumu ierobežošanā  (37)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 28. martā, otrajā lasījumā skatīs grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.

Savus priekšlikumus grozījumiem iesniegusi arī RPP, kas rosina likumu papildināt ar pašvaldības tiesībām atteikt izsniegt atļauju publiska pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators sniedzis nepatiesas ziņas par attiecīgo publisko pasākumu; ja publiskais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā; ja publiska pasākuma organizators ir administratīvi sodīts par pārkāpumiem publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā un norisē, un sabiedriskās kārtības jomā.

Tāpat rosināts paredzēt domei tiesības atteikt publisku pasākumu, ja pasākuma organizēšana konkrētajā vietā vai laikā radīs būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību un veselību; ja iesniegumā norādītais pasākums neatbilst publiska pasākuma definīcijai un nav saskaņojams šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ar likuma grozījumiem rosināts arī paredzēt pašvaldībai tiesības atcelt atļauju publiska pasākuma rīkošanai, ja pēc atļaujas izsniegšanas mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot pasākuma rīkošanas atļaujas izdošanas brīdī pašvaldība varētu šādu atļauju neizdot, un atļaujas palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses.

Likumu arī rosināts papildināt ar pantu par administratīvā procesa ietvaros noteiktie ierobežojumiem, proti, RPP rosina noteikt, ka gadījumā, ja publiska pasākuma norise rada tūlītēju un būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību un veselību, Valsts policija vai pašvaldības policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par publiska pasākuma pārtraukšanu. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturētu tā darbību.

RPP šādus likuma grozījumus pamatoja ar faktu, ka Rīgā publiskie pasākumi ne tikai skaita, bet arī vērienīguma ziņā ir vieni no lielākajiem valsts mērogā, līdz ar to tieši uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības speciālistu pleciem gulstas Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktā kompetence izvērtēt pieteiktos publiskos pasākumus, izsniedzot atļauju vai pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju publiska pasākuma rīkošanai.

Vērtēšanas procesā parasti piedalās arī RPP un citu tiesībsargājošo institūciju amatpersonas, jo Rīgas pašvaldībai lēmuma pieņemšanā viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir, vai pieteiktā pasākuma organizēšana konkrētajā vietā vai laikā neradīs būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību un veselību.

Vērtējot līdzšinējo praktisko pieredzi publisko pasākumu saskaņošanā un to norisē jau pēc atļaujas saņemšanas, RPP novērojusi, ka bieži rodas iepriekš neparedzētas situācijas, kuru dēļ rodas būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums, piemēram, pasākumā tiek izmantotas tādas skaņu pastiprinošas ierīces, kā rezultātā tiek traucēts vairāku apkaimju iedzīvotāju miers. Tāpat bijuši gadījumi, kad pasākuma organizators regulāri tiek administratīvi sodīts par pārkāpumiem publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā, taču likums neierobežo viņa tiesības pieteikt nākamo publisko pasākumu, ignorējot saskaņojumā noteiktos nosacījumus un atkārtoti izdarot pārkāpumus.

Tāpēc Rīgas pašvaldība un RPP uzskata, ka likums būtu uzlabojams, papildinot to ar nosacījumiem, pie kuriem pašvaldībai ir tiesības neizsniegt atļaujas pasākumu rīkošanai, kā arī paredzēt Valsts policijai un pašvaldības policijai tiesības administratīvā procesa kārtībā pieņemt lēmumu par pasākuma pārtraukšanu.