Rīgas dome vienojas ar Kalnciema ielas grausta īpašniekiem par daļēju demontāžu
Foto: LETA

Rīgas domes (RD) Pilsētas īpašuma komitejas deputāti trešdien, 19. decembrī, vienojās ar novembrī izdegušā Kalnciema grausta īpašniekiem par ēkas bīstamo konstrukciju demontēšanu līdz drošam līmenim.

Kad īpašnieks būs pabeidzis bīstamo elementu demontāžu, Rīgas dome skatīs atsevišķu lēmumprojektu par īpašuma piespiedu sakārtošanas plānu. Īpašuma departamentam uzdots sekot līdzi demontāžai, aicinot iesaistīties arī Kultūras mantojuma pārvaldi. Ja īpašnieks nepildīs Rīgas domes uzdotos darbus, pašvaldība piemēros maksimālos sodus.

Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins informēja par īpašniekam noformētajiem administratīvajiem aktiem, kuros uzdots sakārtot dažādus ēkas elementus. Pilnvarotās personas darbus daļēji izpildīja, piemēram, demontējot skursteņus un noņemot dažas konstrukcijas, taču no ugunsgrēka vietas netika izvākti būvgruži.

Tad Rīgas dome saņēmusi informāciju, ka darbus nedrīkst turpināt. Rīgas dome uzdeva SIA "CMB" veikt ēkas tehnisko apsekošanu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis komitejas deputātus informēja, ka viņa darbinieki veica vien ēkas vizuālo apsekošanu, jo doties iekšā bija pārāk bīstami.

Ēkai Kalnciema ielā 2b izdegušas jumtu konstrukcijas, bet izdegušie materiāli sakrituši ēkas pirmajā stāvā, norādīja Dzirkalis. Izdegušas arī logu ailu pārsedzes, tāpēc nesošās sienas ir zaudējušas sākotnējo nestspēju, kļuvušas nestabilas. "Apgalvot, cik bīstamība ir liela, nav iespējams," norādīja "CMB" vadītājs.

"Var teikt,ka ēka stāv pateicoties dažām palikušajām sijām, kas ir apdegušas. Bet šādu siju neviens nevar uzskatīt par pietiekošu. Tā ir konstrukcija, kas, mūsuprāt, palīdz ēkai noturēties, bet tā nav patstāvīgi nesoša konstrukcija," brīdināja Dzirkalis. Viņš piebilda, ka arī zem ēkas esošās grunts stāvoklis "nav visai pozitīvs". Situāciju neuzlabo arī mitrums ēkā un citi klimatiskie apstākļi. Bet pirmajā stāvā sakritušie būvgruži izdara spiedienu uz ārsienām.

Pēc Īpašuma departamenta intereses par to, kā līdzās esošo ielu varētu atvērt satiksmei, "CMB" ar Būvvaldes palīdzību secināja, ka jānostiprina ārēja fasāde. Tas arīdzan ļautu turpināt ēkas pētīšanu, lai saprastu, kurus tās elementus varēs izmantot arī turpmāk. "Risinājums ir veidot tērauda rāmju konstrukciju puslokā ap ēku. Tā aizņemtu sešus metrus no ietves," paskaidroja Dzirkalis.

"CMB" vadītājs piebilda, ka sliktā stāvoklī ir arī Kalnciema ielai 2b esošā ēkas daļa Raņķa dambī 14. "Ja man būtu jāparakstās, lai tur varētu atvērt satiksmi, tad vajadzētu līdzīgi stiprināt arī blakus ēku Raņķa dambī," teica Dzirkalis.

Šādas konstrukcijas izmaksātu no 250 līdz 350 tūkstošiem eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, atklāja "CMB" vadītājs. Uzstādīšana aizņemtu vismaz trīs mēnešus.

Komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) deputātiem pastāstīja, ka šo informāciju no "CMB" saņēmis pagājušajā nedēļā. Viņš norādīja, ka nav saņēmis informāciju no īpašniekiem par iespējām segt šādu konstrukciju izmaksas. Jaunajā vicemērā uzticību arīdzan neieviesa fakts, ka konstrukciju uzstādīšana aizņemtu ilgāku laiku.

"Piespiedu sakārtošanas lēmuma virzīšana uz Rīgas domi neatrisinātu situāciju. Tāpēc Īpašuma departaments sagatavoja īpašniekiem uzdevumu veikt 3D skenēšanu demontēt ēkas bīstamos elementus, izvest būvgružus un pēc tam informēt departamentu par darbu rezultātiem," teica Burovs, piebilstot, ka īpašnieki šos darbus apņēmušies veikt par saviem līdzekļiem.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs apstiprināja, ka būvvalde ir saņēmusi paskaidrojuma rakstu par darbu veikšanu. Būvvalde šobrīd to izvērtē un precizē. "Šie darbi būs jāveic saziņā ar Valsts policiju, lai var savākt pierādījumus krimināllietā. Īpašniekiem būs arī jārisina, piemēram, "Rīgas gaismas" atsaišu demontāža. Pretējā gadījumā ēku nevarēs jaukt nost, jo viss kvartāls paliks bez gaismas. Nav apliecinājuma arī par citām komunikācijām un pieslēgumiem," paskaidroja Vircavs.

Valsts policijas un prokuratūras pārstāvji Burovam pastāstījuši, ka demontāžas darbus drīkst uzsākt, jo pirmajā stāvā bīstamības dēļ ieiet tāpat nedrīkstot.

Rīgas domes Būvniecības pārvaldes galvenais būvinženieris Leonards Dubkevičs deputātiem teica, ka vienīgā pareizā izeja ir, ievērojot tehnisko stāvokli, veikt bīstamo elementu demontāžu. "Jāveic arī konservācijas pasākumi, jo pretējā gadījumā ēku pakļausim nokrišņiem. Ēkas lielais augstums sarežģī būvgružu izvākšanu. Tāpēc no pagalma puses vajadzētu veikt atlauzumu, lai būvgružus varētu izvilkt," teica Dubkevičs.

Ēkas īpašnieku pārstāvis Aleksejs Nikolajevs deputātus informēja, ka īpašnieks par saviem līdzekļiem ir gatavs operatīvi reaģēt un realizēt komitejas sēdē ekspertu prezentētos risinājumus.

Burovs informēja, ka šis īpašnieks namu ir pircis īsi pēc ugunsgrēka, tāpēc īpašumtiesības vēl nav noformētas Zemesgrāmatā. "Mums šobrīd ir neapmaksāti rēķini par 41 000 eiro. Es šobrīd uztraucos par šo naudu, no kā un ko mēs varam atgūt. Mēs neesam labdarības organizācija," pauda Burovs.

Nikolajevs pauda, ka pirms īpašuma pirkuma veiktie darbi ir jāapmaksā iepriekšējam īpašniekam, bet tagadējais saimnieks "Novira Capital" apmaksās turpmāk veicamos darbus. Īpašumtiesības Zemesgrāmatā varētu nostiprināt februāra sākumā.

KPMG advokātu biroja zvērināta advokāte Laura Vilka portālu "Delfi" informēja, ka sakārtošanas izmaksas ir jāsedz nama īpašniekam. "Tādējādi izmaksas būtu jāsedz tam īpašniekam, kas lēmuma pieņemšanas brīdī bija īpašnieks un kuram tādējādi bija adresēts pašvaldības izdotais lēmums par būves sakārtošanu. Saskaņā ar Civillikumu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. Pašvaldībai ir iespēja jebkurā brīdī pārliecināties, kura persona kurā brīdī ir īpašnieks. Īpašnieks nemainās, kamēr cita persona par tādu nav ierakstīta zemesgrāmatā. Ja vēlāk būves piespiedu sakārtošanas procesā zemesgrāmatā notiek īpašnieka maiņa, pašvaldības iepriekšējā lēmuma adresāts nemainās. Tādējādi iepriekšējam īpašniekam nebūtu pamata izvairīties no izmaksu segšanas, atsavinot īpašumu no vienas SIA citai SIA. Atsevišķi vērtējams jautājums par īpašnieka maksātspēju," pauda Vilka.

Burovs teica, ka īpašniekiem jārēķinās ar scenāriju, kurā jāveic bīstamo konstrukciju demontāža, nevis ēkas pilna demontāža. Kad varēs pateikt, ka ēka nav bīstama un var atcelt satiksmes ierobežojumus, jāseko konservācijas darbiem. Īpašnieku pārstāvis apņēmās saņemt nepieciešamās atļaujas un sākt uzskaitītos darbus.

Burovs retoriski vaicāja, kurš uzņemsies atbildību, ja ēka sabruks. "Bumba šobrīd ir mūsu pusē. Šie četri mēneši ir liela atbildība. Es to nevēlos uzņemties," komentēja jaunais vicemērs.

Deputāte Baiba Broka (NA) ierosināja īpašnieku solījumus nostiprināt rakstiski. Īpašnieku pārstāvji piekrita šādam scenārijam.

Marija Balcere (JKP) īpašniekiem vaicāja, kāpēc viņi ir iegādājušies Kalnciema ielas graustu. Nikolajevs atbildēja, ka Raņķa dambi 14 un Kalnciema 2b plānots pārbūvēt par dzīvojamo kvartālu. Īpašnieki cer saglabāt tagadējo jūgendstila fasādi.

Burovs pastāstīja, ka Āgenskalna apkaimes biedrība ierosinājusi pārkārtot sabiedriskā transporta kustību, tādējādi cīnoties ar sastrēgumiem Pārdaugavā. Burovs informāciju nodevis Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājam Emīlam Jakrinam. Viņš komitejā pastāstīja, ka arī Satiksmes departaments gaida informāciju, kā notiks darbi ap māju.

"Āgenskalna pārstāvju risinājums ir iespējams un droši vien gana labs, ja situācija būs ilgstoša. Ja situācija ievilksies uz vairākiem mēnešiem, tad skatīsim to konsultatīvajā padomē ar visu institūciju pārstāvjiem un modeli izstrādāsim līdz galam. Bet vēlos uzsvērt, ka tas jādara tad, ja situācija ievelkas. Jo arī mums vajadzēs divus trīs mēnešus un aptuveni 60 tūkstošus eiro," teica Jakrins.

Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis Viktors Valgums pauda, ka Rīgas dome situāciju risina novēloti. Tas viņam atgādina 1990. gadu laikā piedzīvoto koka ēku dedzināšanu, kas ļāvusi pēc tam īpašniekiem būvēt to, ko viņi vēlējušies. "Vēsturiskus objektus ir grūti atjaunot. Diemžēl daudzus šādus objektus nolaiž līdz tādam līmenim, kad tos atliek tikai nojaukt," kritizēja Valgums.

Opozīcijas deputāts Andris Bačkurs (LA) sēdei iesniedza priekšlikumu uz pēcpusdienā gaidāmo Rīgas domes kārtējo sēdi virzīt komitejas deputātu iepriekš apstiprināto lēmumu ēku piespiedu kārtā sakārtot.

Burovs komentēja, ka domes lēmumprojekts nenorāda uz operatīvu rīcību. "Runājot par politisko atbildību, mēs ar šo lēmumu aizietu uz nākamo gadu. Bet, ja ēka sabrūk? Tāpēc uzdevu Īpašuma departamentam domes lēmumu aizvietot ar citu administratīvo aktu," teica Burovs.

Ansis Ansbergs (LA) pārmeta Burovam vienpersonisku lēmumu un teica, ka labprāt būtu šo jautājumu pārcilājis ārkārtas sēdē nedēļas nogalē vai kādā vēlā vakarā. Burovs atbildēja, ka šādu lēmumu kopā ar Īpašuma departamentu pieņēmis, jo gribējis rīkoties pēc iespējas ātrāk. "Administratīvo aktu parakstījām piektdien, 14. decembrī. Bet joprojām esam tur, kur esam. Protams, varu piekrist, ka varējām nepierakstīt. Ber juridiski starp domes lēmumu un šo aktu nav starpība," teica Burovs.

Burovs ierosināja deputātiem atbalstīt scenāriju, kas paredz bīstamo elementu demontāžu, kam sekotu atsevišķs domes lēmums par īpašuma sakārtošanu. "Lai pabeidz darbus, tad būs konkrēti termiņi Rīgas domes lēmumā. To varētu apstiprināt februārī," rosināja Burovs. Deputāti šim plānam neiebilda.

Komiteja arīdzan atbalstīja Ansberga priekšlikumu, kas paredz, ka turpmāk arī galvaspilsētas graustos jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem vai jānodrošina attiecīgo objektu fiziskā apsardze.

Vēstīts, ka Rīgas domes opozīcija pirmdien pieprasīja sasaukt Pilsētas īpašuma komitejas ārkārtas sēdi, lai iztaujātu vicemēru, komitejas vadītāju Oļegu Burovu (GKR) par to, kāpēc pašvaldība pēc domes lēmuma Kalnciema graustu piespiedu kārtā sakārtot, pagājušās nedēļas izskaņā tomēr ļāvusi ēku nojaukt.

Ārkārtas sēdi organizēja Nacionālās apvienības frakcija, kas uzklausījusi apkaimju biedrību un iedzīvotāju kritiku par RD plānu ēku nojaukt. Frakcija uzskata, ka šāda rīcība var veicināt citu līdzīgu kultūrvēsturisku ēku ļaunprātīgu dedzināšanu, ja slēptais mērķis ir to nojaukšana, nevis atjaunošana.

Vēstīts, ka RD nolēmusi nojaukt novembrī degušo 1914. gadā celto jūgendstila ēku Kalnciema ielā 2B. Taču Īpašuma departaments iepriekš skaidroja, ka namu nojaukt nedrīkstēs, jo tas ir iekļauts valsts kultūras pieminekļu sarakstā.

Naktī uz 25. novembri ēkā Kalnciema ielā 2B daļā izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvijas Arhitektu savienība Oļegs Burovs Rīgas dome Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Placement code for key m_news not found.

Comment Form