Rīgas domei gaidāmas plašas tiesvedības par azartspēļu ierobežošanu  (86)

Lai risinātu problēmu, sakārtojot pašvaldības tiesisko regulējumu azartspēļu jomā, pašvaldības juristi rosina veikt grozījumus teritorijas plānojumā.

Azartspēļu tirgū Rīgā darbojas 13 komersanti, kuriem Rīgas pilsētas pašvaldība ir izsniegusi kopumā 167 beztermiņa atļaujas azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai. Kopš stājušies spēkā 2006.gada 8.jūnija grozījumi "Azartspēļu un izložu likumā", kas paplašināja pašvaldības kompetenci azartspēļu regulēšanā, neesot izsniegta neviena atļauja azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai.

Šajā laikā pašvaldība pieņēmusi 24 lēmumus par atteikumu izsniegt attiecīgas atļaujas, savukārt 13 lēmumi pieņemti par izsniegto atļauju atcelšanu. Par šādu pašvaldības rīcību tiesā ir ierosinātas vairākas tiesvedības.

Tiesa atzinusi Rīgas domes lēmumus par prettiesiskiem, līdz ar to komersantiem rodas tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Pašlaik kasācijas instancē atrodas lieta par komersanta pieteikumu par mantisko zaudējumu atlīdzinājumu 119 219 eiro apmērā. Rīgas domes Juridiskā pārvalde norāda, ka pārējie komersanti, sagaidot tiesas spriedumus par Rīgas domes lēmumu atzīšanu par prettiesiskiem, visticamāk, arī vērsīsies domē vai tiesā ar pieteikumiem atlīdzināt zaudējumus, kas "varētu būt ievērojami".

"Izskatot tieslietas visās tiesu instancēs, ir izveidojusies judikatūra, kurā, cita starpā, ir noteikts, ka domes lēmumu pamatojumā ir izmantoti vispārīgi apsvērumi, kas nav pamatoti ar konkrētiem faktiem, kuri norādītu uz iespējamu iedzīvotāju interešu būtisku apdraudējumu. Senāts vienas lietas gaitā uzdeva prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, kura atzina, ka, lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, azartspēļu atļauju izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem. Turklāt ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes katru savu lēmumu pamatotu ar sabiedrībai pieejamu argumentāciju, precīzi norādot iemeslus, kuru dēļ attiecīgajā gadījumā atļauja ir atteikta," vēstulē Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputātiem norāda Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš

Tiesa konstatē, ka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu aktuālā redakcija neparedz ierobežojumus azartspēļu vietu izvietošanā, nav arī paredzēti atšķirīgi ierobežojumi tirdzniecības un pakalpojumu objektu atrašanās dzīvojamās apbūves, jauktās apbūves vai centru apbūves teritorijās.

"Senāta spriedumā atzīts, ka, vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma esību un būtiskumu, pašvaldībai jāraugās, lai pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi nesniegtos tiktāl, ka pakalpojumu sniegšanas iespēja attiecīgajā administratīvajā teritorijā faktiski tiek izslēgta, pamatojot šādu lēmumu ar vispārīgu vērtību aizsardzību, ka iedzīvotāju liela daļa vai vairākums pret azartspēļu zāles atvēršanu izturas noliedzoši," skaidro Liepiņš.

Tādēļ, lai arī pašvaldību kompetenci noteicošā norma tiešā tekstā to neparedz, pašvaldībai, aizliedzot azartspēļu organizēšanu konkrētā vietā, šo jautājumu vēlams aplūkot plašāk, nepieciešamības gadījumā personai norādot uz iespējamām vietām, kurās sabiedrības interešu būtiska aizskāruma riska nav vai arī tas ir mazāks un azartspēļu organizēšana ir iespējama.

Lai pašvaldības rīcība atbilstu judikatūrai un lai nākotnē izvairītos no finansiāli nozīmīgiem strīdiem, ir nepieciešams sakārtot pašvaldības tiesisko regulējumu azartspēļu jomā, iespējams, paredzot grozījumus teritorijas plānojumā, uzsver Juridiskās pārvaldes priekšnieks.

Jautājumu par kazino, spēļu zāļu, bingo zāļu, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu organizāciju Rīgā rīt, 23.janvārī, skatīs Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti.