Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti norāda uz nepieciešamību rast risinājumu azartspēļu nodokļa iekasēšanai no azartspēlēm interneta vidē.
Komisijas deputāti trešdien diskutēja par grozījumiem likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, paredzot no nākamā gada par 10% paaugstināt azartspēļu nodokli. Komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) vaicāja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem par interneta azartspēļu nodokļa iekasēšanu. FM ierēdņi skaidroja, ka ir sperti soļi šī jautājuma risināšanai, taču šī jautājuma galīgai atrisināšanai traucē tehniskas problēmas. Vienlaikus FM uzsver, ka tiek meklēti risinājumi, lai būtu iespējams šo nodokli iekasēt arī no interneta azartspēlēm.
Reirs norādīja, ka šādi "mēs dzenam visus internetā", ņemot vērā, ka "nekas nav izdarīts interneta azartspēļu jomā".
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne gan uzsvēra, ka FM saprot pašreizējo situāciju, tāpēc jau 2012.gada sākumā izstrādāja modeli, kas tehniski likās atbilstošs, bet tagad, mainoties situācijai, ņemot vērā interneta vides attīstību, notiek darbs, lai atjaunotu iepriekš izstrādāto modeli, piebilda Kaļāne. Turklāt par iepriekš piedāvāto regulējumu esot bijis daudz iebildumu gan no pašvaldībām, gan no nozares pārstāvjiem.
Emocionāli uz šiem izteikumiem reaģēja deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), kurš vaicāja, ko tad dara Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Turklāt interneta vide attīstās visu laiku, arī pēc tam, kad tiks izstrādāts jauns risinājums, tā turpinās attīstīties, piebilda parlamentārietis. Savukārt no atbildīgās inspekcijas neesot manāma iniciatīva risināt jautājumu ar interneta azartspēlēm.
Tikmēr Reirs uzsvēra, ka deputāti ir gatavi strādāt pie šī jautājuma risināšanas. Viņš arī piedāvā likumā noteikt uzdevumu valdībai izstrādāt noteikumus, lai risinātu jautājumu ar interneta azartspēlēm, un no nākamā gada1.jūlija sākt iekasēt nodokļus no azartspēlēm.
FM gan norādīja, ka šāds uzdevums valdībai nebūtu iekļaujams likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli. Tomēr deputāti pauda viedokli, ka pie šī jautājuma risināšanas būtu jāstrādā.
Kā ziņots, Budžeta komisija otrdien konceptuāli atbalstīja gan nākamā gada budžeta projektu, gan vidējā termiņa budžeta ietvaru, gan saistītos likumprojektus, tostarp likumu par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli.
No nākamā gada plānots paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi no 12 144 latiem līdz 13 358 latiem jeb 19 008 eiro ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu. Plānots arī paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi no 2208 latiem līdz 3456 eiro jeb 2428 latiem videospēles un mehāniskajiem automātiem par katru automātu, katru spēles vietu par kalendāro gadu.
Tiek plānots, ka, palielinot azartspēļu nodokļa likmi ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm, videospēles un mehāniskajiem automātiem, samazināsies šo azartspēļu iekārtu daudzums kazino un spēļu zālēs, līdz ar to samazināsies azartspēļu atkarīgo personu skaits, skaidro likuma grozījumu autors FM.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs iepriekš atzina, ka lēmums paaugstināt azartspēļu nodokli par 10% no nākamā gada janvāra, lai palielinātu 2014.gada valsts budžeta ieņēmumus par 1,7 miljoniem latu un mazinātu azartspēļu atkarības risku, ir nepārdomāts un nedos vēlamo rezultātu. LSBA veiktie aprēķini liecina, ka, paaugstinot azartspēļu nodokli par 10%, kopējie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no azartspēļu nozares varētu samazināties par aptuveni trīs miljoniem latu 2014.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
