Sabiedrības neiecietība pret citādo pēdējā laikā ir "iznākusi no skapja", intervijā Latvijas Radio secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Sabiedrība ir diezgan neiecietīga, atzina tiesībsargs, piebilstot, ka to parāda, piemēram, dažādi komentāri publiskajā vidē. Iepriekš Tiesībsarga birojā tika veikts pētījums par naida runu, un kopš tā laika uzlabojumi situācijā nav redzami.
"Mēs katrs pats esam atbildīgi par to, ko runājam, kā izpaužam savu domu. Ļoti viegli visus pārmetumus novelt uz politiķiem, bet mēs visi esam līdzatbildīgi, kādā valstī un vidē dzīvojam," pauda amatpersona, uzsverot, ka cilvēkiem ir jāspēj pieņemt un saprast dažādais. Viņš tāpat mudināja cilvēkus "dzīvot savu dzīvi", nejaucoties svešās dzīvēs.
Tiesībsarga birojā arvien biežāk vēršas iedzīvotāji saistībā ar jautājumiem, kas skar seksuālās orientācijas problemātiku. "Jo vairāk par to runā publiskajā telpā, jo cilvēki biežāk vēršas. No vienas puses, tas ir labi, ka cilvēki vēršas, nebaidoties aizstāvēt savas tiesības, bet, no otras, tas ir slikts signāls sabiedrībā par problēmu, ar ko ir jātiek galā," pauda amatpersona.
Jansona ieskatā neiecietības līmenis patlaban nevis pieaug, bet parādās dienasgaismā. "Tā ir problemātika, kas bijusi latenta un ļoti slēpta, bet tagad parādās dienasgaismā. Problēma iznāk no skapja," secinājis tiesībsargs.
Naida noziegumu atklāšana ir ļoti sarežģīta un atkarīga no policijas profesionalitātes, intervijā sacīja Jansons.
Tiesībsargs uzskata, ka kontekstā ar likumiskiem instrumentiem naida noziegumu atklāšana ir ļoti sarežģīta, savukārt uz traģisko notikumu Tukumā Jansona ieskatā jāskatās plašākā kontekstā. Tiesībsarga birojs pievērsīs pastiprinātu uzmanību minētajam notikumam Tukumā, raugoties uz to naida nodarījuma kontekstā.
"Tādas krimināllietas kā Tukuma gadījumā ļoti atkarīgas no konkrētās policijas iestādes darbinieku kompetences un profesionalitātes," pauda Jansons.
Tiesībsargs akcentēja, ka publiskā telpā parādījusies informācija, ka cietušajai personai vairākkārt izteikti draudi un cilvēks bija vērsies policijā, kur savukārt neuzsāka kriminālprocesu. Jansona ieskatā būtu ārkārtīgi svarīgi saprast, kāpēc policija nesāka kriminālprocesu. Tāpat jāsaprot, vai ir saikne starp notikuma epizodēm.
Naida noziegumi ir sarežģīti no pierādīšanas viedokļa, jo jāpierāda nozieguma motīvs. "Viena lieta ir konstatēt zādzību vai laupīšanu, bet te - jāpierāda motīvs, un bieži vien policijas pusē tas nesekmējas. Tas ir kompetences un profesionalitātes jautājums," uzsvēra Jansons.
Kā ziņots, Valsts policijā (VP) "pēc naktī uz piektdienu notikušā ugunsgrēka" ir sākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību, un pašlaik norit izmeklēšana.
VP ir izvirzījusi vairākas versijas par incidentu Tukumā, taču netiek izslēgta arī varbūtība, ka nemaz nav noticis noziedzīgs nodarījums, pirmdien žurnālistiem pastāstīja VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis. Reizē policija pašlaik nav sniegusi sīkāku skaidrojumu saistībā ar šo versiju.
VP iepriekš vēstīja, ka līdz šim vēl nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Tukumā notikušais ugunsgrēks, kurā cieta divi vīrieši, būtu saistīts ar iepriekš viena cietušā iesniegto iesniegumu par viņam izteiktajiem draudiem.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Tukumā apdegumus guva divi vīrieši, tostarp viens no viņiem cieta ļoti smagi. Viens no cietušajiem uzsver, ka abiem vīriešiem jau iepriekš tika draudēts, tāpēc viņš pieļauj, ka viņa draugam noticis homofobisks naida uzbrukums – viņš apliets ar degšķidrumu un aizdedzināts, savukārt VP nedēļas nogalē uzsvēra, ka līdz šim vēl nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Tukumā notikušais būtu saistīts ar iepriekš viena cietušā iesniegto iesniegumu par viņam izteiktajiem draudiem.
VP apliecinājusi, ka 2020. gadā tā saņēmusi iesniegumu par iespējamiem draudiem vienam no cietušajiem. Toreiz pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
