Sadzird neapmierinātību – koalīcija nolemj vairāk ierobežot privātpersonu finansējumu partijām
Foto: LETA

Sadzirdot sabiedrībā gruzdošo nemieru par partiju finansēšanas reformā plānoto lielo summu piešķiršanu partijām no valsts budžeta, vienlaikus neparedzot pietiekami stingrus ierobežojumus privātpersonu ziedojumiem partijām, pirmdien valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē nolemts noteikt "griestus" jeb kopējo summas ierobežojumu, ko vienā gadā partija var saņemt no valsts budžeta un privātajiem ziedotājiem. Tiks noteikti arī privātpersonu ziedojumu ierobežojumi atkarībā no tā, cik vēlētāju atbalstu partija guvusi Saeimas vēlēšanās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ar šo soli tiek radīta sistēma, ka dominēs valsts finansējums. Ja šo soli nespertu, tad teorētiski iespējama situācija, ka partija saņem lielu valsts finansējumu, bet tik un tā paliek lielu sponsoru ietekmē. Ar šiem diviem pasākumiem – individuālo ziedojumu ierobežojumiem un ar kopējā finansējuma griestiem – faktiski šāds risks tiek novērsts," pēc sanāksmes žurnālistiem paskaidroja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Viņš pastāstīja, ka sanāksmē daudz ticis diskutēts, vai var ierobežot finansējumu partijām no privātajiem ziedotājiem. "Ir gandarījums, ka zināms kompromiss ir panākts un būs noteikti kopējie griesti, cik viena partija varēs saņemt kopējo finansējumu no valsts un no privātajiem ziedotājiem," sacīja Dzintars.

Nolemts partiju finansēšanas likumā noteikt, ka viena gada laikā finansējuma "griesti" būs 1950 minimālo algu apmērā (ap 838 500 eiro, jo patlaban minimālā alga ir 430 eiro). Vienlaikus tiks noteikti būtiskāki, nekā ir pašreizējā likumprojektā, ierobežojumi, cik var ziedot viena privātpersona partijai gada laikā.

Tas tik diferencēts paredzot, ka partijām, kas saņēmušas 5% atbalstu vēlēšanās un ir pārstāvētas Saeimā, viena privātpersona gada laikā varēs ziedot līdz piecu minimālo algu apmērā (2150 eiro). Partijām, kas guvušas 2-5% atbalstu vēlēšanās, viena persona varēs ziedot 12 minimālo algu apmērā (5160 eiro) un tām partijām, kas nav sasniegušas 2% vēlētāju atbalstu Saeimas vēlēšanās, 20 minimālo algu apmērā (8600 eiro) gada laikā.

Līdz šim koalīcijas piedāvātajā un Saeimā budžeta paketē iesniegtajos likuma grozījumos bija paredzēts, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem, kas ir ne vairāk kā 12 minimālās mēnešalgas.

Tas arī paredzēja, ka turpmāk politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā – 4,5 eiro par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās, 0,5 eiro par katru iegūto balsi iepriekšējās pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Grozījumi arī paredzēja, ka partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus finansējumam par katru iegūto balsi piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 100 000 eiro apmērā. Tāpat bija paredzēts noteikt, ka kopējais vienai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

Vienlaikus pirmdien tika arī ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, savākti vairāk nekā 10 000 paraksti. Nepieciešamais parakstu skaits iniciatīvas iesniegšanai Saeimā sasniegts nedaudz vairāk kā nedēļas laikā.

Koalīcijas partijas pirmdien arī vienojušās, ka uz otro lasījumu valdība iesniegs konkrētu priekšlikumu, kādā veidā no partiju finansēšanai plānotā finansējuma daļu piešķirt sabiedrisko mediju darbinieku atalgojumam, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Koalīcijas partneri vienojušies miljonu eiro piešķirt sabiedriskajiem medijiem un pusmiljonu atbalstam komercmedijiem vietējā satura radīšanai.

"KPV LV" pārstāvis Artuss Kaimiņš paskaidroja, ka vēl tiks precizēts, pēc kādiem kritērijiem un nosacījumiem tiks piešķirts finansējums sabiedriskajiem medijiem, lai nepieļautu situāciju, ka "tas tiek dots atalgojumam, bet aiziet logu remontam".

Savukārt Dzintars sacīja, ka Nacionālā apvienība nākusi klajā ar priekšlikumu iesaldēt paredzamo deputātu algu pieaugumu nākamajā gadā, solidarizējoties ar mediķiem, un tas tika apspriests, taču galīgais lēmums par citiem priekšlikumiem budžeta otrajam lasījumam vēl nav pieņemts. Pārējie koalīcijas partneri žurnālistiem sacīja, ka šis ir jauns priekšlikums, kas vēl jāapspriež tuvākās nedēļas laikā. Koalīcijas partijas gan ir vienojušās par 3,3 miljonu eiro piešķiršanu mājokļu programmas atbalstam.

Nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā Saeima izskatīs ārkārtas sēdē trešdien, 30. oktobrī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Raivis Dzintars Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form