Saeima aicina Krieviju atzīt Latvijas okupāciju un nesagrozīt vēsturi  (165)

Saeimas paziņojums tika pieņemts ar 69 balsīm par, nevienam deputātam nebalsojot pret vai atturoties. "Saskaņas" deputāti nebalsoja par šo paziņojumu. No reģistrētajiem deputātiem nebalsoja arī Jānis Dūklavs (ZZS), Ēriks Pucens (KPV LV) un pie frakcijām nepiederošās Karīna Sprūde un Jūlija Stepaņenko.

Paziņojuma projekta iesniedzēju vārdā uzstājās Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), sakot, ka par brīvību un vēsturisko taisnību it jācīnās katru dienu, kā arī uzsvēra, ka šodien Saeimai ir iespēja aizstāvēt Latvijas godu.

Kalniņš norādīja, ka vēsturi nevar atstāt tikai vēsturnieku ziņā, kā to vēlas Krievija. "Mums jāspēj skaidrot, ka revizionisms nav pieņemams ne mums, ne citām reģiona valstīm," sacīja deputāts, norādot uz nepieciešamību aicināt starptautisko sabiedrību kritiski vērtēt Krievijas centienus. Kalniņš atgādināja, ka apmelotas tiek Baltijas valstis un Polija.

Debatēs Rihards Kols (NA) ieskicēja fonu pēdējā laika notikumiem, kuru dēļ Saeimai nepieciešams pieņemt šādu paziņojumu. "Krievijas rīcība nedrīkst palikt bez atbildes," sacīja Kols, norādot, ka Krievijas dezinformācijas plūsmas dēļ Latvijā joprojām šodien ir daudz cilvēku, kas traktē vēsturi kā Krievija. Pret vēstures sagrozīšanu jāvēršas ar faktiem, un šis gads ir īstais laiks, kad to darīt, jo aprit 80 gadu kopš Latvijas drūmākās vēstures lappuses – padomju okupācijas.

Vjačeslavs Dombrovskis (S) pievērsās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) neizpildītajiem solījumiem par nodokļu necelšanu šogad, jo gada pirmajā dienā pieauga degvielas cenas akcīzes nodokļa dēļ. Pēc deputāta teiktā, lai novērstu uzmanību no ekonomiskām problēmām, koalīcija pievēršas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ko var vainot visās Latvijas problēmās. Dombrovskis norādīja, ka sava loma Otrā pasaules kara sākšanā ir visām tā laika lielvalstīm Eiropā, ne tikai Krievijai un Vācijai.

Edvīns Šnore (NA) Putina retoriku pret Poliju patlaban salīdzināja ar Hitlera retoriku pret ebrejiem pirms Otrā pasaules kara, un ir zināms, ar ko tas beidzās. Šnore atgādināja, ka Latvija pirms kara deva patvērumu no Vācijas bēgošajiem ebrejiem, kurus PSRS gan atteicās uzņemt.

Deputāts atgādināja par Krievijas rīcību Ukrainā, kur arī tiek izmantoti meli un kur meliem ir konkrēts upuru skaits, tāpēc Krievijas meli jāaptur. Latvija līdztekus Ukrainai ir Putina spēles objekts, tāpēc mums jārīkojas tāpat kā Polijai un Ukrainai, kas pretojas Krievijas rīcībai, sacīja Šnore.

"Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs debatēs sacīja, ka par traģiskiem vēstures jautājumiem nevēlas šodien runāt, jo tos jau savulaik ir nosodījis PSRS Tautas deputātu kongress, par to Augstākā Padome un Saeima jau pieņēmusi vairākas deklarācijas. Kabanovs norādīja, ka paziņojuma projekts ir tapis konjunktūras apstākļos, no kura nav redzams, kas jādara Latvijas valstij un Saeimai. " Varbūt gribat ar šo palielināt subsīdiju lielumu vēsturniekiem?" vaicāja deputāts, norādot, ka par šo jautājumu nav jēgas runāt plenārsēdē.

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits neredz jēgu šādai rīcībai šobrīd, jo kopumā Krievijas rīcībā nekā jauna nav un Putinu mēs nepārtaisīsim. Tomēr viņš atzina, ka Krievijas retorika pret Poliju ir inovācija, un Latvijai ir jāatbalsta Polija. "Nedomāju, ka NATO onkuļi nāks mums palīgā, bet Polija un Somija gan," pamatojumu atbalstam pauda Šmits. Tomēr viņš norādīja, ka nav jānodarbojas ar Putina izteikumiem, bet jaātbalsta Polija būtiskākos jautājumos, kur tai vajag mūsu atbalstu brīdī, kad vecās Eiropas Savienības valstis grib uzlikt sankcijas Polijai par neatkarīgu rīcību.

Jānis Dombrava (NA) sacīja, ka kolēģis Vjačelavs Dombrovskis atskaņo tieši Kremļa naratīvu, ka nevajag par vēsturi runāt, jo tad varēs ar šprotēm tirgoties. Ja nebūtu okupācijas, mēs dzīvotu daudz labāk nekā dāņi un zviedri, sacīja Dombrava un aicināja "Saskaņu" prasīt Krievijas vēstniecībai, ko bieži apmeklē, kompensācijas par mūsu valsts zaudējumiem okupācijas dēļ.

Sergejs Dolgopolovs (S), apšaubot šāda paziņojuma nepieciešamību, sacīja, ka Saeima tikai ar Krieviju nodarbojas, bet nav lēmusi nosodīt Saūda Arābiju par žurnālista slepkavību un ASV prezidentu Donaldu Trampu par izstāšanos no klimata vienošanās. "No šīm spēlītēm nebūs nekāda labuma un ieguvuma Latvijas valstij un tautai, jāpārtrauc būt pakalpiņiem savā valstī," sacīja deputāts.

Aldis Gobzems sacīja, ka piekrīt paziņojuma tekstam, bet neuzskata, ka Saeimai katrā sesijā jāpieņem šādi dokumenti, jo no tā cilvēki bagātāki nekļūst un vairāk latviešu Latvijā nerodas.

Paziņojumā Saeima norāda, ka šogad aprit 80 gadi kopš 1940. gada 17. jūnija, kad Padomju Savienība veica agresiju pret Latvijas Republiku un prettiesisku Latvijas okupāciju un aneksiju, ignorējot starptautisko tiesību normas un fundamentālas Latvijas nacionālo tiesību normas.

Saeima atgādina, ka 2020. gada 8. maijā aprit 75 gadi, kopš Otrā pasaules kara beigām, kas ietvēra nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju un viena no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem likvidāciju. Tomēr kara beigas, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, nenoveda pie Latvijas un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu atbrīvošanas, Latvija atkārtoti tika pakļauta otras totalitārās varas – Padomju Savienības – okupācijai.

Divi totalitārie režīmi – nacionālsociālistiskā Vācija un Padomju Savienība – 1939. gada 23. augustā, pārkāpjot tā laika starptautisko tiesību normas un savas starptautiskās saistības, vienojās savstarpēji sadalīt interešu sfērās Centrālo un Austrumeiropu, noslēdzot Neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS – tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu – un tā slepeno papildprotokolu, tādējādi izraisot Otro pasaules karu, atgādina Saeima paziņojumā.

Saeima arī atgādina, ka 1940. gadā Padomju Savienība okupēja Latvijas Republiku, ļoti īsā laika posmā piespiedu kārtā panāca politiskās iekārtas maiņu Latvijā un veica tās aneksiju, kam sekoja masveida represijas – slepkavības, aresti un deportācijas, liela Padomju Savienības pilsoņu skaita pārvietošana uz Latviju, rusifikācija, mēģinājumi iznīcināt latviešu nacionālo identitāti, latviešu valodas un kultūras nozīmes būtiska mazināšana.

Saeima paziņojumā uzsver kā nepieņemamus Krievijas Federācijas amatpersonu mēģinājumus noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos Eiropā un relativizēt padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus.

Tāpat Saeima uzsver, ka Krievijas Federācijas amatpersonu centieni pārskatīt starptautiski atzītos vēstures vērtējumus, tendenciozi cenšoties attaisnot pret citu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti vērstās Padomju Savienības darbības, ir pretrunā vēsturiskā taisnīguma principiem un labu kaimiņattiecību pamatiem.

Saeima uzsver, ka totalitārsima upuru piemiņas vārdā un Eiropas kopīgās nākotnes labad Latvija turpinās savu ieguldījumu objektīva vēstures skaidrojuma veidošanā, pievēršot starptautiskās sabiedrības uzmanību Otrā pasaules kara vēstures pārskatīšanas mēģinājumiem un agresijas aktu attaisnošanai, kas var apdraudēt starptautisko normu funkcionēšanu un Eiropas drošības vidi kopumā.

Pamatojoties uz šiem secinājumiem, Saeima paziņojumā pauž pārliecību, ka, mazinot starptautiski nosodītā Molotova-Ribentropa pakta nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā un noliedzot prettiesiskās okupācijas un aneksijas faktu, notiek vēršanās pret Latvijas konstitucionālajiem pamatiem, starptautiskā sabiedrība tiek maldināta par Padomju Savienības lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, tādējādi radot apdraudējumu starptautiskajai kārtībai.

Saeima pauž pārliecību, ka vienīgi godīga un godprātīga attieksme pret savas un citu tautu vēsturi var sekmēt labu starpvalstu attiecību veidošanu uz līdzvērtīgas partnerības pamatiem, tādējādi dodot iespēju būvēt harmonisku starptautisko vidi.

Tāpēc Saeima aicina Krievijas Federāciju kā Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēju atzīt Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas faktu, kā arī atteikties no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas.

Saeima aicina arī starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību un kritiski vērtēt Krievijas Federācijas amatpersonu centienus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, kā arī attaisnot Latvijas prettiesisko okupāciju un aneksiju.

"Delfi" jau ziņoja, ka "Jaunā Vienotība" sagatavoja Saeimas paziņojumu "Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību", kam sadarbības sanāksmē pirmdien atbalstu pauda visas valdošās koalīcijas partijas.

Jau ziņots, ka pērn decembrī Putins noliedzis PSRS vainu Otrā pasaules kara izraisīšanā un centies zināmu daļu atbildības par konflikta izraisīšanu novelt uz Poliju.

Krievijas prezidents arī noliedza, ka PSRS būtu 1939. gadā iebrukusi Polijā, un apgalvoja, ka Polija bijusi iejaukta Hitlera holokausta plānos.

Putins arī kritizēja Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā norādīts, ka Hitlera Vācijas un Staļina PSRS neuzbrukšanas pakts "sagatavoja ceļu tam, lai izraisītos Otrais pasaules karš".

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis decembra nogalē nosodīja Putina centienus vainot Poliju par Otrā pasaules kara izraisīšanu, norādot, ka Maskava melo, lai novērstu uzmanību no savām nesenajām neveiksmēm.

"Prezidents Putins melojis par Poliju vairākkārt un vienmēr darījis to tīši," paziņojumā uzsvēra Polijas premjers.

"Tas parasti notiek tad, kad Krievijas vara jūt starptautisko spiedienu saistībā ar savām aktivitātēm. Pēdējo nedēļu laikā Krievija cietusi vairākas smagas sakāves," viņš piebilda.

Eiropas Savienība pagarinājusi sankcijas, kas Krievijai noteiktas Krimas aneksijas dēļ, dopinga lietošanas dēļ uz vairākiem gadiem apturēta Krievijas sportistu dalība starptautiskajās sacensībās, un Krievija "nav spējusi pilnībā pārņemt kontroli pār Baltkrieviju", atgādināja Moraveckis.

"Es uzskatu, ka prezidenta Putina vārdi ir mēģinājums apslēpt šīs problēmas. Krievijas līderis labi apzinās, ka viņa apsūdzībām nav nekāda sakara ar realitāti, un ka Polijā nav pieminekļu Hitleram vai Staļinam."

"Šādi pieminekļi šeit bija vienīgi tad, kad tos uzslēja agresori un noziedznieki - Trešais reihs un Padomu Krievija," atgādināja Polijas premjers.

Polijas Ārlietu ministrija bija izsaukusi Krievijas vēstnieku, lai izteiktu "stingrus iebildumus" pret Putina "vēsturiskām insinuācijām", kurās Putins apsūdzējis pirmskara Poliju antisemītismā un solidaritātē ar Ādolfu Hitleru.

Polija izteica "stingrus iebildumus pret vēsturiskajām insinuācijām, kuras pēdējo dienu laikā izteikušas Krievijas augstākās varas iestādes", pavēstīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Pžidačs.

Ar šīm insinuācijām bija domāti Putina izteikumi Krievijas Aizsardzības ministrijā, kad Putins apgalvoja, ka Polijas vēstnieks Vācijā pirms Otrā pasaules kara esot solījis uzcelt Hitlera statuju Varšavā par fīrera solījumu nosūtīt ebrejus uz Āfriku.

"Nelietis, antisemītiska cūka, citādi to nevar nosaukt," sacīja Putins, atsaucoties uz šī vēstnieka dienasgrāmatu. "Viņš pauda pilnīgu solidaritāti ar Hitleru savos antisemītiskajos uzskatos."

Putins pirms tam decembrī vainoja rietumvalstis un Poliju par Otrā pasaules kara izcelšanos, norādot uz dažādiem līgumiem, kas bija noslēgti ar nacistisko Vāciju pirms šī kara sākuma 1939. gadā.

Polijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka "Polija bija pirmā valsts, kas 1939. gada septembrī iesaistījās bruņotā pretestībā pret Vācijas armiju, kuru atbalstīja Padomju Savienība".

"Vācijas agresijas un iznīcinošās rīcības iznākums bija aptuveni sešu miljonu Polijas pilsoņu noslepkavošana, ieskaitot trīs miljonus ebreju," paziņoja Ārlietu ministrija.

Tā piebilda, ka Krievija "mēģina samazināt Padomju Savienības dalīto atbildību par miera sagraušanu Eiropā. Padomju Savienība no 1939. līdz 1941. gadam bija Ādolfa Hitlera Vācijas sabiedrotā".

Pirms Vācijas iebrukuma Polijā 1939. gada 1. septembrī, ar ko sākās Otrais pasaules karš, Padomju Savienība un Vācija bēdīgi slavenā Molotova-Ribentropa pakta slepenā pielikumā vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu.

Padomju Savienība 1939. gada 17. septembrī uzbruka Polijai, kas tobrīd karoja pret Vāciju, un okupēja lielu daļu Polijas teritorijas.