Saeima atceļ tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās
Foto: LETA

Ceturtdien, pieņemot grozījumus likumā "Par tiesu varu" un grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, Saeima nolēmusi atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. Šī likuma norma gan stāsies spēkā no 1. jūlija līdz ar jauno Administratīvās atbildības likumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No likuma "Par tiesu varu" Saeima svītrojusi normu, ka tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus un viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā, bet par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības. Līdzīgs labojums veikts arī Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Tiesnesi par izdarīto administratīvo pārkāpumu varēs saukt arī pie disciplinārās atbildības, ja būs pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu.

Ar grozījumiem pagarināts tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņš no diviem uz četriem gadiem.

Šādas likuma izmaiņas veiktas, izvērtējot citu valstu regulējumu, kā arī ņemot vērā, ka Latvijā vidējais lietas virzības termiņš visās tiesu instancēs vidēji ir četri gadi. Katra individuāla tiesneša rīcība veido sabiedrības priekšstatu par tiesu varu un tiesu sistēmu kopumā, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat grozījumi paredz aktīvāku Tieslietu padomes lomu lietu termiņu pārvaldības procesā.

Vienlaikus likumā "Par tiesu varu" Saeima veikusi grozījumus, kas, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesas darbu un iespēju pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu tiesnešu neprofesionalitāti un iespējamiem pārkāpumiem tiesneša darba organizācijā, ir paplašināmas tiesas priekšsēdētāja pilnvaras un paredzamas tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti apstākļi, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem tiesneša darba organizācijā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas rada šķēršļus tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei.

Līdz ar to, respektējot tiesneša neatkarības principu, grozījumi paredz paplašināt tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras lemt par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas veikšanu, ja ir saņemts rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājums, proti – sākotnēji lemt par priekšlikuma veikt ārpuskārtas novērtēšanu pamatotību. Ja saņemto tiesas priekšsēdētāja ierosinājumu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atzīs par pamatotu, tā veiks tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

Grozījumi paredz principiāli atšķirīgu tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību. Ar likumprojektu paredzēts atteikties no kvalifikācijas eksāmena kā atsevišķa atlases procesa daļas, mainīt stažēšanās un mācību formātu, resursus koncentrējot jau amatā iecelta vai apstiprināta tiesneša apmācībai, līdz ar to likumprojektā tiek paredzēts, ka par tiesneša amata kandidātu var iecel personu, kura izturējusi tiesnešu amata kandidātu atlases procesu un iekļauta tiesneša amata kandidātu sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form