Saeimas deputātu vairākums ceturtdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikto ierosinājumu nākotnes prezidentiem pēc viņu pilnvaru termiņa beigām samazināt sociālās garantijas.
Valsts prezidents Andris Bērziņš rosinājis nākotnē eksprezidentiem vairs nepiešķirt dzīvokli un to kompensēt ar pensijas palielinājumu, savukārt automašīnas iegādāties "atbilstoši eksprezidentu vajadzībām un statusam".
Pašreizējiem eksprezidentiem jau nodrošinātos labumus nav iecerēts mainīt.
Šādas izmaiņas iekļautas grozījumos likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", kurus Bērziņš iesniedzis Saeimā. Tie paredz, ka Bērziņš nesaņemtu nedz tiesības uz valsts dzīvokli, nedz pensijas palielinājumu.
Pašreizējā Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts piedāvā bijušajiem prezidentiem nepiešķirt valsts apmaksāto dzīvokli, bet kompensācijā palielināt ikmēneša pensiju un ļaut izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.
Likumprojekts nosaka pārejas periodu, lai, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, sociālo garantiju izmaiņas neattiecinātu uz līdzšinējiem eksprezidentiem - viņi saglabātu valsts dzīvokļus un automašīnas, bet viņiem nebūtu tiesību uz likumprojektā paredzēto pensiju palielinājumu. Savukārt jaunu automašīnu iegādei tiktu piemērots jaunais tiesiskais regulējums.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš norādīja, ka ir atbalstāma iecere par kompensējošo mehānismu, eksprezidentam paredzēta dzīvokļa iegādi aizstājot ar pensijas palielinājumu. Tomēr Latvijā eksprezidentiem, salīdzinot ar pieredzi ārvalstīs, netiek piedāvātas komandējumu izmaksas un darba kabinets, kas atsevišķos gadījumos būtu pat vairāk vajadzīgs nekā dzīvesvieta, jo tādējādi varētu vieglāk plānot savas sabiedriskās aktivitātes.
Reizniece arī norādīja, ka citās valstīs eksprezidentiem ir ierobežojumi, ja eksprezidents ir politiski aktīvs vai ieņem kādus konkrētus amatus, piemēram, Polijā.
Savukārt Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars iepriekš teica, ka atsevišķās valstīs ierobežojumi mēdzot būt arī komiski, piemēram, ka nedrīkst strādāt par tiesnesi vai izmeklētāju. Tomēr Latvijā šāda prakse nav paredzēta, pretējā gadījumā varētu būt pārmetumi, ka Valsts prezidenta kanceleja vēršas pret kādu konkrētu eksprezidentu.
Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) izteicās, ka eksprezidentu garantijas ir jautājums par cieņu pret cilvēku, kurš, esot Valsts prezidenta amatā, ir bijis valsts simbols. Tāpēc šajā jautājumā jāatrod visiem pieņemams vidusceļš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
