Foto: DELFI
Saeima ceturtdien pēc vairāk nekā stundu garām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz aizliegt darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.

Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 60 deputāti – gan koalīcijas frakciju pārstāvji un neatkarīgie deputāti, gan Zaļu un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Pret bija 30 "Saskaņas centra" (SC) deputāti, bet atturējās trīs ZZS deputāti – Uldis Augulis, Rihards Eigims un Ilona Jurševska.

Uzklausot atbildīgo ministriju un ekspertu viedokli, atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija janvāra vidū gan bija lēmusi likumprojektu noraidīt. Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) Saeimas sēdē pastāstīja, ka atzinumus komisijai sniedza vairākas ministrijas, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). "Pozitīvs atzinums" saņemts vien no Finanšu ministrijas, un Barča skaidroja, ka tas esot labi saprotams, jo šie grozījumi "nekādu fiskālu kaitējumu nodarīt nevar".

Barča nolasīja LDDK vēstuli, kurā pausts: "Līdz ar likumprojektu tiek vairots tiesiskais nihilisms, kas rosina meklēt risinājumus, lai apietu likumu, kas savukārt veicina negodīgu konkurenci darba devēju starpā un nemotivē darbiniekus celt savu individuālo konkurētspēju darba tirgū. Tādejādi likumprojekts var ietekmēt tikai to, ka Latvijas darbaspēks kļūs nekonkurētspējīgs."

Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komisijai pavēstījis: "Latvijas attīstībai izšķiroši svarīgi ir mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas uzņēmumu un Latvijas uzņēmēju darbības vides konkurētspējas. Tai skaitā, pie komercdarbības vides tiesiskā regulējuma pilnveidošanas. Likumprojekts ar kārtējo nepamatoto ierobežojumu diemžēl ir solis pretējā virzienā."

Ekonomikas norādījusi, ka pagaidām nav skaidrs, kādēļ šāds Darba likuma grozījums ir izstrādāts, un norādījusi: "Uzņēmuma vadītājs, ievērojot saimnieciskās darbības specifiku, var pieprasīt konkrētas svešvalodu zināšanas, lai sekmētu uzņēmumu attīstību." Savukārt Labklājības ministrija secinājusi, ka grozījumos piedāvātais regulējums "faktiski dublē jau šobrīd Darba likumā ietvertās tiesību normas, kas nodrošina personām iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības un intereses, ja tās tiek diskriminētas pēc valodas".

Barča arī pastāstīja, ka no Tieslietu ministrijas (TM) saņemtā atzinuma būtība esot tāda, ka pēc ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) izteiktā rakstiskā viedokļa "likumprojektā paliek virsraksts un pāris vārdu no 2.panta". Tomēr TM parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka šīs frāzes esot izrautas no konteksta, jo ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par likumprojektu. "Kritika par zināmiem redakcionāliem labojumiem normāli būtu kolēģiem jāpieņem, un, manuprāt, tas arī ir Saeimas parlamentārā darba process, kad tiek veikti zināmi redakcionāli labojumi, ja tas ir nepieciešams," sacīja Bordāns, kurš aicināja grozījumus atbalstīt.

Debatēs arī daži deputāti, kas atbalstīja likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, norādīja uz riskiem, kas būtu jālabo ar priekšlikumiem tā izskatīšanas laikā. Piemēram, Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) pauda bažas, ka grozījumu gala rezultāts būs tāds, ka latviešus, visticamāk, diskriminēs darba tirgū. Grozījumi paredz, ka strīda gadījumā, ja darbinieks norāda uz diskrimināciju atkarībā no valodas zināšanām, pretējais jāpierāda darba devējam. Dombrovskis pieļāva, ka "jebkurš racionāls darba devējs, ja viņam būs tāda izvēle, pieņems darbā krievvalodīgo nevis latvieti tāpēc, ka tas nākotnē varētu radīt mazāk problēmu."

Savukārt Ina Druviete (V) norādīja, ka LDDK " gluži vienkārši aizsargā paši savas tiesības būt monolingvālam valstī, kurā ir noteikta cita valsts valoda. "Šī norma par krievu valodas prasmi darbiniekiem ļoti bieži ir tieši darba devēju ērtību labad," norādīja Druviete, uzsverot, ka nereti tas netiek prasīts klientu, apkalpotāju vai sadarbības partneru dēļ.

Savukārt Boriss Cilevičs (SC) norādīja, ka grozījumi ir "tīri politiski", un pasliktināt "mūsu likumu juridisko kvalitāti tā dēļ, lai izskatītos patriotiem, ir neprofesionāli". "Jau tagad Latvijas antidiskriminācijas likumdošana, kas pilnībā atbilst Eiropas Savienības direktīvu prasībām, aizliedz jebkuras nepamatotas prasības, ieskaitot svešvalodu prasības," norādīja deputāts.

Cilevičs arī norādīja, ka praksē šādas problēmas nav, jo ne Tiesībsarga birojā, ne Valsts darba inspekcijā, ne Valsts valodas centrā neesot nevienas sūdzības par diskrimināciju svešvalodas nezināšanas dēļ. Tomēr viņam iebilda Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK), klāstot, ka "iedzīvotāji, latviski runājošie cilvēki, vispār neapzinās, ka uz valodas pamata var notikt diskriminācija: ir zināma diskriminācija dzimuma, vecuma un citu jautājumu sakarā, bet valoda vienmēr ir palikusi novārtā". "Es domāju, ka cilvēki nesniedz tiesās prasības tādēļ, ka viņiem tas ir aizvainojoši un tas ir aizskaroši pamatnācijas cilvēkam," sacīja Poriņa.

Dzintars Ābiķis (V) atzina, ka taisnība ir tiem, kas pauda bažas, ka šīs likuma normas būs grūti piemērojamas reālajā dzīvē. Tāpēc viņš pauda uzskatu, ka "obligāti būs vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi, kas precīzi nosaka visas tās profesijas, kurās nevar izvirzīt šīs nepamatotās prasības".

Grozījumos paredzēts arī aizliegt darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba vai amata pienākumu veikšanai.

Grozījumi paredz – ja strīda gadījumā darbinieks norādīs uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums būs pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir "objektīvs un pamatots priekšnoteikums".

Grozījumu autori anotācijā klāsta, ka, tos pieņemot, "mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences."

Jau ziņots, ka līdzīgi grozījumi iepriekšējās Saeimas laikā vairakkārt tika noraidīti, bet jūnijā negaidīti nodoti komisijām, tomēr 11.Saeima bija nolēmusi tos tālāk neskatīt. Tomēr pagājušā novembra beigās Saeima nolēma nodot komisijām vairāku deputātu iesniegtos grozījumus. Grozījumus Darba likumā iesniedza VL-TB/LNNK deputāti Ilmārs Latkovskis, Einārs Cilinskis, Inese Laizāne un Imants Parādnieks, "Vienotības" pārstāvji Ingmārs Čaklais un Janīna Kursīte-Pakule, kā arī Ingmārs Līdaka (ZZS).

Pērn jūnija vidū 10.Saeima negaidīti nolēma nodot komisijām vairāku "Vienotības" un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK deputātu priekšlikumu darba devējiem aizliegt noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, kurus pirms tam – līdz paziņojumam par referendumu Saeimas atlaišanai – parlaments divas reizes noraidīja.

Augustā pēc vairāku darba devēju organizāciju iebildēm 10. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma izstrādāt kompromisa variantu iecerētajiem grozījumiem Darba likumā. Darba devēju organizācijas aicināja komisijas deputātus nemainīt likuma prasības, tomēr deputāti uzskatīja, ka labāks risinājums ir iecerētos grozījumus Darba likuma virzīt tālāk, paralēli ar nevalstiskajām organizācijām meklējot kompromisa variantu.

Tomēr 11.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija oktobra beigās nolēma nevirzīt šos grozījumus izskatīšanai šajā Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!