Saeima nolemj samazināt akcīzi stiprajam alkoholam
Foto: LETA

Pirmdien, 8. jūlijā, Saeima pēc garām diskusijām atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz par 15% samazināt stiprajam alkoholam piemērojamo akcīzi.

Par likumprojekta grozījumiem kopumā galīgajā lasījumā balsoja 51 Saeimas deputāts, pret balsoja – 31 parlamentārietis, bet neviens neatturējās. Līdz ar to likums pieņemts.

Grozījumi neattieksies uz alu, vīnu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru absolūtā spirta saturs nepārsniedz 22 tilpumprocentus.

Plānots, ka šāda samazināta akcīze būs spēkā no 1. augusta līdz nākamā gada 29. februārim.

Opozīcijas deputāte Karina Sprūde, runājot par atbildīgās komisijas neatbalstīto priekšlikumu par akcīzes nodokļa samazināšanu arī alum, sacīja: "Šodien mēs redzam, ka tiek sabalansētas intereses starp fiskālo telpu un sabiedrības veselību." Viņa arī pauda uzskatu, ka akcīzes nodokļa samazināšana stiprajam alkoholam ir uzskatāms par brutālu lobiju no spirta ražotāju puses, izsakot neizpratni par to, kā var atbalstīt tikai stipro alkoholu, bet vietējos alus un sidra ražotājus atstāt novārtā. Viņa lūdza atbalstīt ne tikai spirta, bet arī alus ražotājus.

Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) pauda uzskatu, ka akcīzes nodokļa grozīšanai var būt vairāki mērķi. Viens no tiem ir centieni, šajā gadījumā, nesamazināt ienākumus valsts budžetā, tomēr, viņaprāt, jāskatās arī uz citiem mērķiem, proti, iedzīvotāju veselību. Krauze arī sacīja, ka tāpat viens no mērķiem ir vietējo ražotāju aizsardzība, norādot, ka pārsvarā spirtotie dzērieni ir importēti. Savukārt tie stiprie alkoholiskie dzērieni, kas ražoti Latvijā, pārsvarā ražoti no ievestā spirta.

Krauze norādīja, ka Latvijā ir daudz alus ražotāju, tāpēc aicināja atbalstīt priekšlikumu par akcīzes samazināšanu arī alum, piebilstot, ka tas ir atbalsts vietējiem ražotājiem. Viņaprāt, tas būtu samērīgi, jo ar grozījumiem, kas paredz akcīzes samazinājumu tikai stiprajam alkoholam, tiek pausta vēlme atbalstīt nevis vietējos ražotājus, bet ārvalstu ražotājus.

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits pievienojās to kolēģu, kas pauda atbalstu akcīzes samazināšanai arī alum, viedoklim. Kontekstā ar akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam Šmits norādīja, ka koalīcija attiecībā uz nodokļu politiku kopumā iepriekš atgādinājusi, ka nodokļus mainīs vien 2021. gadā, taču nule notiek nodokļu grozīšana bezalkoholiskajiem dzērieniem un stiprajam alkoholam. "Padarīsim dārgāku limonādi un lētāku šņabi, kā tas ir kopā ar veselības politiku. Tagad bez uzdzeramā mauksim?" retoriski vaicāja Šmits. Viņš pauda uzskatu, ka vai nu ar akcīze samazināta tiek arī alum, vai arī grozījumi likumprojektā kopumā nav atbalstāmi.

Tikmēr Gobzems norādīja, ka Latvija iesaistās sāncensībā ar Igauniju par akcīzes nodokli alkoholam, bet, piemēram, Lietuva palielina minimālo algu, kā arī Igaunijā neapliekamais minimums esot stipri augstāks nekā Latvijā.

Gobzems sacīja, ka likumprojekta virzītāji līdz pat šodienai nav snieguši matemātiskus aprēķinus, kāpēc akcīzes samazināšana stiprajam alkoholam, bet palielināšana bezalkoholiskajiem dzērieniem palielinās labumu. Tāpat Gobzems norādīja, ka netika ņemti vērā vietējo ražotāju iebildumi, padarot vietējos ražotājus konkurēt nespējīgus. "Kā tad valsts var iegūt vairāk ienākumus un stiprināt savu uzņēmumu konkurētspēju, ja neatbalstiet vietējos ražotājus," vaicāja Gobzems, iesakot labot "loģikas kļūdas" un atbalstīt akcīzes nodokļa samazināšanu arī alum.

Ar 1. jūliju Igaunija samazināja akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (līdz 6%) par 100 litriem no 84,41 eiro līdz 63,35 un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 25,08 eiro līdz 18,81 eiro.

Kā iepriekš norādīja Saeimas Preses dienestā, grozījumi nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina, ka tas negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai likme stiprajam alkoholam jāsamazina vismaz par 15%.

Saskaņā ar likumprojekta redakciju saglabāsies spēkā norma, ka no 2020. gada 1. marta akcīze stiprajam alkoholam palielināsies.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Finanšu ministrija Igaunija Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form