Saeima noraida LPV piedāvātos Satversmes grozījumus par tautas vēlētu prezidentu

LPV vēlējās nodot izvērtēšanai grozījumus Satversmē, ar kuriem tiktu noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas pilsoņi uz četriem gadiem vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Patlaban Valsts prezidentu ievēlē parlaments.

LPV Satversmes grozījumu anotācijā norādīts, ka līdz ar Latvijas Republikas Satversmes izstrādi Satversmes sapulcē 1920.–1922. gadā aizsākās strīds, kas turpinājās pēc Satversmes atjaunošanas 1993. gadā un nav noslēdzies vēl 14. Saeimā.

"Runa ir par Valsts prezidenta ievēlēšanas veidu, kā arī pilnvarām, ar kādām ir jābūt apveltītai augstākajai Latvijas valsts amatpersonai. Spēku samērs Satversmes sapulcē neļāva mūsu konstitūcijā noteikt tautas vēlētu prezidentu un tādējādi radīt pretspēku parlamenta ambīcijām. Tā vietā tieši pretēji – Satversmē tika noteikts, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts Saeimā un ar niecīgu vienas balss vairākumu. Tika izveidots tāds "valsts galvas institūts", kas atkarīgs no Saeimas vairākuma. Līdz ar to valsts politiskās dzīves centram – Saeimai netika veidoti līdzvērtīgi alternatīvi varas centri. Saeimas ''absolūtisms'' rada situāciju, ka parlaments ir nejūtīgs pret jebkādiem aicinājumiem veikt nepieciešamās reformas," pauž politiskais spēks.

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) aicināja kolēģus vērtēt LPV priekšlikumu, ņemot vērā, kādā veidā notiek gatavošanās nākamnedēļ gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Šlesers uzsvēra, ka gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas nav vēlēšanas, bet gan partiju tirgus. "Tautai ir jādod tiesības vēlēt prezidentu, jo politiķi ir aizspēlējušies. Tauta ir gudra. Tā nestaigās un nemēģinās vienoties savā starpā," uzsvēra politiķis.

Laiku pa laikam Saeimā kāds no politiskajiem spēkiem virza ideju par tautas vēlētu Valstu prezidentu.

14. Saeimā neiekļuvusī partija "Saskaņa" šā gada maijā sāka parakstu vākšanu, lai varētu ierosināt referendumu par tautas vēlētu prezidentu. Partija līdzīgu jautājumu aktualizēja jau 2022. gadā, kad vēl bija pārstāvēta Saeimā, bet toreiz viņu priekšlikums tika noraidīts.

Savukārt vien šī gada aprīlī Saeimā nonāca 2011. gadā portālā "manabalss.lv" iesniegtā iniciatīva par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Turpretim Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šādu priekšlikumu virzīja 2018. gadā, kas arī tika noraidīts. ZZS līdzīgu priekšlikumu virzīja arī šā gada janvāri, tomēr parlaments to noraidīja.

Līdzīgas diskusijas Saeimā bija arī 2015. gadā, kad tika pat izveidota speciāla darba grupa, lai strādātu pie šī jautājuma, taču arī tā nedeva nekādus rezultātus.

Savukārt 2011. gadā Nacionālā apvienība iesniedza likumprojektu paketi, kurā paredzēja tautas vēlētu prezidentu, taču arī šī iniciatīva neguva citu deputātu atbalstu.

Tiesa, šī ideja bija populāra arī aizvadītajā gadsimtā, piemēram, gan pirms piektās, gan sestās Saeimas vēlēšanā par to aktīvi runāja Latvijas Zemnieku savienība.

Vēsturiskie avoti liecina, ka 1921. gada Satversmes projektā bija paredzēts, ka tieši tauta ievēlēs Valsts prezidentu uz pieciem gadiem, taču tā paša gada oktobrī tika nolemts, ka prezidentu tomēr vēlēs Saeima uz trīs gadiem. Šis pants vēlāk tika grozīts 1996. gadā, kad tika nolemts pagarināt prezidenta pilnvaru termiņu līdz četriem gadiem.

Senāta senatora Jāņa Plepa rakstā "Pirmais Valsts prezidents: Vai bija iespējamas alternatīvas" lasāms, ka laikā, kad tika rakstīta Latvijas Satversme, nepastāvēja apstākļi, kas paģērētu tautas vēlētu prezidentu, jo īpaši tāpēc, ka Latvija veidoja tādu valsts iekārtu, kurā prezidentam netika piešķirtas reālas pilnvaras.