Saeima otrajā lasījumā atbalsta priekšlikumu ļaut medībās šaut 16 gadus veciem pusaudžiem
Foto: F64

Plašu un kaismīgu debašu pavadībā Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu ļaut 16 gadus vecam jaunietim medībās izmantot šaujamieroci ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju un ieroča īpašnieka vadībā. Par rosinātajām izmaiņām debatēs izteicās katrs trešais Saeimas deputāts.

Par nobalsoja 51 deputāts, pret 37, atturējās četri.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uz otro lasījumu Saeimā piedāvātā priekšlikuma redakcija izmaiņām Ieroču aprites likumā bija šāda: "Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks".

Šo priekšlikumu Saeimā pavadīja plašas debates, kurās piedalījās vairāk nekā 30 deputātu.

Deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (A/P) uzsvēra, ka šāda iepriekš neizdiskutēta iecere nav atbalstāma. Viņa atgādināja, ka 16 gadu vecumā jaunietis nevar apmeklēt klubus, iegādāties alkoholu, piedalīties vēlēšanās, kā arī iegūt autovadītāja apliecību. Deputāte aicināja kolēģus balsot "pret" šo priekšlikumu.

Arī parlamentārietis Valērijs Agešins (S) bija kritisks par šo priekšlikumu. Viņš pauda izbrīnu, ka kādam vispār ir izdevies ielobēt šos grozījumus Saeimā, un norādīja, ka par to jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Piemēram, nav skaidrs, vai komisija vispusīgi izvērtējusi, kā tas ietekmēs bērnu psihi, vai izvērtēšanā vispār ir piedalījušies psihologi un psihiatri, tāpat arī, kādēļ netika ņemti vērā kompetentu iestāžu iebildumi.

Arī deputāte Inguna Rībena (NA) vērsa uzmanību uz to, ka priekšlikums tapis bez speciālistu iesaistes, kā arī nav izvērtēta statistika. "Par ko mēs šodien īsti runājam? Par to, ka viena specifiska interešu lobija grupa, kas sastāda tikai vienu vai divus procentus no visas sabiedrības, pieprasa sev īpašas tiesības. (..) Pirms vairākiem gadiem šādas izmaiņas tika lobētas, tomēr veselais saprāts Zemkopības ministrijā uzvarēja. (..) Vai ar ieroču piešķiršanu nepilngadīgajiem mēs nedodamies Amerikas virzienā?" norādīja deputāte.

Deputāte Evija Papule (S), kura arī bija pret, atgādināja, ka vecumā no 14 līdz 18 gadiem pusaudžiem pieaug sava nozīmīguma apziņa, neskaidrība par sevi un savu vietu dzīvē viņos vēl vairāk pastiprina nemieru, pusaudžos dominē identitātes meklējumu, un galvenais – viņi ārēji noliedz kontroli. Papule arī retoriski jautāja, vai pusaudzim autoritātes ir vecāki, un citēja teorētiķus, ka šajā vecumā vairāk pakļaujas vienaudžu grupas kodeksam.

""Bērni ir jāvilina mežā, un iespēja pašiem šaut to veicinās. Mednieku bērni ir īpaši jau no bērnības. Ierocis ir tāds pats instruments kā nazis, zāģis un āmurs" un tā tālāk. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku jeb šo jancīgo it kā īpašo bērnu vecāku un viņu atbalstītāju apgalvojumu. Vēl tikai pietrūkst nopietna piedāvājuma iekļaut valsts izglītības standartā jaunas kompetences šajā rakursā," par priekšlikumu ironizēja Papule. Viņa atgādināja, ka nedrīkst būt pieejami materiāli bērniem, kur ir attēlota vardarbība, arī jautāja, vai medību ainas ir piemērotākā dabas mīlestības demonstrācija vēl nenobriedušai psihei.

Deputāts Jānis Krišāns (S) norādīja, ka pastāv saikne starp agresīvām spēlēm un agresīvu bērnu uzmanību, un to, ka izpētīts: agresivitāte ir īpaši izteikta pusaudžu vecumā. "Ja mēs atļaujam bērnam 16 gadu vecumā brīvi ieroci lietot, viņam būs pieejams ierocis. Vai kādā agresijas brīdī psihiski nebriedušais jauneklis nesajauks virtuālo vidi ar reālo dzīvi?" jautāja Krišāns un arī vaicāja, vai priekšlikumam piekrīt bērnu psihologi un psihiatri.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA,) kurš atbalstīja priekšlikumu, norādīja uz diviem argumentiem – patriotisko audzināšanu un dabas aizsardzību kā dzīvnieku daudzuma regulēšanu. Viņaprāt, likumprojekts precīzi pasaka, ka, lai saņemtu šaujamieroču lietošanas atļauju, tiek pārbaudīti. "Jauniešiem no 16 gadiem notiek pirmā atlase. Katrs jaunietis var izvēlēties, vai grib būt fiziski attīstīts, vesels, iziet šo pārbaudi vai vairāk dodas tajā virzienā, nav nekāds noslēpums, priekšā redzam dažādu atkarību paveidus," saka Kiršteins.

"Par" bija arī deputāts Andris Kazinovskis, kuram pašam esot ilga pieredze medībās. Viņš norādīja, ka priekšlikums nācis no cilvēkiem, kas nodarbojas ar medībām. "No savas pieredzes var pateikt, ka medības ir ļoti nopietns darbs, nopietna aizraušanās, tas nav vienkāršs hobijs. Ir vecāki, kas bērnus ņem līdzi, iepazīstina ar medību procesu. Šie bērni redz gan asinis, gan dīrāšanu. Nav taisnība, ka nokritīs ģībonī kāds. (..)," sacīja Kazinovskis. Viņš uzsvēra, ka te nav runas par bērniem. Viņa ieskatā, sešpadsmitgadnieki nav bērni, bet gan nopietni pusaudži, turklāt līdzi būs vecāki, kuri sekos līdzi un nesīs atbildību. Viņš saprotot, ka ir emocijas, "sevišķi sieviešu emocijas".

Viņa priekšlikumu atbalstošo viedokli pārstāvēja arī deputāte Anita Muižniece (JK), sakot,"tad tieši tāpat mums nevajadzētu makšķerēt, ēst gaļu un mēs dzīvosim labā un laimīgā sabiedrībā. Tie ir maldi. Šī ir patiešām maza grupa, mēs dodam uzticēšanos šiem bērniem. Tie ir maldi, ka liksim rokās ieroci un kārsim kaklā bisi, teiksim: šauj un nogalini. Neviens viņam nedod, viņš iziet milzīgu pārbaudi – psiholoģiskā, medicīniskā, narkoloģiskā pārbaude, tad ir eksāmens par lietošanu, tikai tad praktiskais".

Parlamentārietis Jānis Vitenbergs (KPV LV) par iepriekšējo runātāju teica: "lūk, bija viena prātīga sieviete, droši vien vīrs mednieks". Viņam diskusija atgādinot to, kā veģetārieši diskutējot par to, kura gaļa ir garšīgāka – vistas vai cūkas.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) savukārt debašu dalībniekiem aicināja izlasīt Saeimas deputātu ētikas kodeksu, ka deputāts neizmanto atsaukšanos uz savu oponentu dzimumu, un aicināja to respektēt.

Savukārt bažīgs par priekšlikumu ļaut medībās šaut pusaudžiem no 16 gadiem bija parlamentārietis Ivars Zariņš (S), kurš norādīja – pēc tam, kad jaunieši būs bijuši mežā un viņiem bijusi iespēja nogalināt, viņi atgriezīsies sabiedrībā, līdz ar to, viņaprāt, atbalstīt šo priekšlikumu ir absurdi un nav morāli. "Mēs gribam te redzēt "breivīkus," kaut ko tamlīdzīgu?" jautāja Zariņš. Viņš arī atgādināja, ka dabā var doties arī bez nodoma nogalināt.

Arī Ilmārs Dūrītis (A/P) neuzskata, ka bērniem būtu jāredz nogalināšanas process, tajā jāpiedalās un tas jāveic. Viņam arī esot grūti iedomāties vecākus, kuri uzņemsies atbildību par ieroci un atļaus nepilngadīgajiem bērniem to lietot, zinot traģiskos negadījumus, kad pieauguši mednieki nejaušības medībās dēļ nogalinājuši savus kolēģus.

Arī deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja šo priekšlikumu neatbalstīt un izteicās par viedokli, ka "jāaudzina īsti vīri" – viņasprāt, ierocis rokās te nepalīdzēs, vispirms jāsakārto galva.

Arī Saeimā Andrejs Judins (JV) atgādināja: ja persona nav nobriedusi, svarīgi to pasargāt, un vecāku vara pār bērniem nav absolūta. "Jo mazāk ieroču sabiedrībā, jo labāk," viņš uzsvēra un piebilda, ka te runa ir nevis par sportu, bet par to, ka bērni varēs nogalināt dzīvas būtnes.

Jāatgādina, ka, iestājoties par izmaiņām likumā, Saeimas atbildīgajā komisijā mednieku organizāciju pārstāvji norādīja, ka medības ir ģimeņu tradīcijas, un, jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņam ir grūtāk iemācīties šīs prasmes, vēsta ziņu aģentūra LETA. Pusaudzim dalībai medībās tāpat būšot nepieciešams nokārtot mednieka apliecību un eksāmenu.

Pret to kritisks ir tiesībsargs un Veselības ministrija (VM).Tiesībsargs Juris Jansons atgādina, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs regulējums ir atšķirīgs un diametrāli pretējs – ir valstis, kurās atļauts medīt no 14 vai 16 gadu vecuma, un ir valstis, kurās par bērna iesaistīšanu medībās piemēro kriminālatbildību. Jansona ieskatā, arī 16 gadu vecums "nav atbalstāms ne no bērna tiesību uz pilnvērtīgu attīstību viedokļa, ne no drošības viedokļa, ne no sabiedriskās nepieciešamības viedokļa".

Tiesībsargs pastāv uz esošā regulējuma saglabāšanu, ka medīt drīkst pilngadīgas personas. Proti, tiesībsargs neatbalsta tādu pieeju, ka, neizvērtējot nedz nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, nedz dzīvnieku nogalināšanas ietekmi uz nenobriedušas personības psihi, ar likumprojektu tiek legalizēta faktiskā prettiesiskā situācija, ka bērniem tiek atļauts medīt.

VM savukārt uzskata, ka šaujamieroču lietošanā nepieciešams psihiskais briedums un atbildības uzņemšanā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aleksandrs Kiršteins Atis Lejiņš Dace Rukšāne Dana Reizniece-Ozola Eiropas Savienība Ināra Mūrniece Inguna Rībena Juris Jansons Saeima Tiesībsargs Valērijs Agešins Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form