Saeima pagaidām nelems par 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai
Foto: LETA

Saeima ceturtdien noraidīja partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) rosinātā likumprojekta "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu" iekļaušanu darbakārtībā.

Pret likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā runāja deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), kurš uzsvēra, ka ebreju kopienai zaudējumi jau esot atlīdzināti, turklāt ebreji, ņemot vērā vēsturiskos notikumus Latvijas teritorijā, nav vienīgie, kam būtu kaut kas jāatlīdzina.

Par likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā nobalsoja 37 deputāti, pret nobalsoja tikpat - 37 parlamentārieši, savukārt vēl pieci deputāti balsojumā atturējās.

AP rosināja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā, lai atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu.

Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā, liecina ierosinājums, kas iesniegts apspriešanai koalīcijas partneriem. Likumprojektu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu" pirms iesniegšanas Saeimā parakstījuši ne tikai "Attīstībai/Par!" deputāti, bet arī Atis Lejiņš (JV) un Ojārs Ēriks Kalniņš (JV).

Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Kā teikts ierosinājuma pamatojumā, šīs "iniciatīvas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā".

Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

Sagatavotajā dokumentā pausts, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, labas gribas atlīdzinājuma apjoms tiek rosināts 40 miljoni eiro.

Par minēto likumprojektu un to, vai nodot šo iniciatīvu izskatīšanai parlamentā, vēl būs jālemj deputātiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pēc likumprojekta nodošanas Saeimas atbildīgajai komisijai Ministru prezidentam būs jāizveido darba grupa, kas pārbaudīs iesniegto īpašumu sarakstu un to kadastrālo vērtību. Tad tiks iesniegts atzinums Saeimas atbildīgajai komisijai.

Koalīcijas partijām šajā jautājumā varētu būt atšķirīgas nostājas, taču tas bija atrunāts jau valdības veidošanas laikā, koalīcijas partiju sadarbības līgumā iekļaujot punktu, ka partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi vairākos jautājumos, tajā skaitā par holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.

Latvijas ebreju kopiena vēl pirms priekšlikuma publiskošanas izplatīja paziņojumu, kurā uzslavēja ieceri. "Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu grupa koalīcijas partneriem ir iesniegusi izskatīšanai restitūcijas likumdošanas iniciatīvu, kas paredz atlīdzinājumu ebreju kopienai par tiem Latvijas okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem, kuru īpašnieki un mantinieki tika iznīcināti holokausta traģēdijā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome izsaka pateicību un gandarījumu par šādas iniciatīvas virzīšanu," teikts organizācijas paziņojumā.

"Šis restitūcijas atlīdzinājums ir vēsturiskā taisnīguma jautājums, kuram ebreju kopienai ir nenovērtējama morāla nozīme. Mūsu kopienas vārdā vēlos no sirds pateikties Saeimas deputātiem par šo likumdošanas iniciatīvu un ceram uz Saeimas atbalstu. Šis likums ir vajadzīgs, lai Latvijā uz visiem laikiem aizvērtu šo vēsturiskās netaisnības lappusi," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Viņš atgādināja, ka šāda atlīdzinājuma iniciatīva ir bijusi Latvijas sabiedriskajā dienaskārtībā jau ilgāku laiku un "līdz ar šādu iniciatīvu Latvija vai Latvijas iedzīvotāji nekādā veidā netiek atzīti par atbildīgiem holokausta noziegumos - Latvija Otrā pasaules kara laikā bija okupēta un nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus neatkarīgi no nacionalitātes".

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.

Viedokli par ebreju īpašumu jautājumu iepriekš "Delfi TV ar Jāni Domburu" izteica arī jaunais Valsts prezidents Egils Levits.

Tags

Aleksandrs Kiršteins Ebreju īpašumi Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form