Saeima pieņem strīdīgos grozījumus, kas attiecas uz mazākuma akcionāru tiesībām
Foto: F64

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas attiecas uz mazākuma akcionāru tiesībām.

Par šiem grozījumiem balsoja 42 deputāti no partijas "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienības, partijas "No sirds Latvijai" un parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK). Pret balsoja 37 deputāti no partijas "Vienotība", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Latvijas Reģionu apvienības un pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Ilmārs Latkovskis.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu par regulējumu attiecībā uz akciju obligāto atpirkšanu un akciju cenas noteikšanu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā gadījumā.

Komisija atbalstīja normu, ka, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izdod administratīvo aktu, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, minētajai personai šī pienākuma izpildes termiņš sākas administratīvā akta spēkā stāšanās dienā. Šādā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas atpirkšanas cenu aprēķina saskaņā ar likumā noteikto kārtību, akciju atpirkšanas cenas noteikšanas periodu rēķinot no administratīvā akta izdošanas dienas. Akcijas cenu norāda FKTK izdotajā administratīvajā aktā.

Taču Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību uz Tieslietu ministrijas vērtējumu, ka kontekstā ar citiem atbalstītajiem priekšlikumiem iespējami riski personas tiesību ierobežošanai un samērīguma principam. Izmaiņas paredzētu, ka vairākuma akcionāram būs pienākums pirkt un mazākuma akcionāram būs tiesības pārdot akcijas, bet netiek vērtēts, vai vairākuma akcionāram vispār pietiek līdzekļu, lai atpirktu akcijas, un atsevišķos gadījumos tas varot novest pat līdz maksātnespējai.

Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) neatbalsta priekšlikumus mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai, kas ietverti un tiek virzīti grozījumos Finanšu instrumentu tirgus likumā, norādīja ĀIPL projektu direktors Ēriks Ajausks. ĀIPL skatījumā šie priekšlikumi tiek virzīti sasteigti - bez pienācīga skaidrojuma un risku izvērtējuma, kā arī bez iespējām sniegt komentārus un apspriest priekšlikumus ar citām ieinteresētajām pusēm.

Jau vēstīts, ka LTV "Rīta panorāmā" viena no partijas "Vienotība" līderēm Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka likuma izmaiņām ir daudz negatīvu ekspertu atzinumu, kuri tomēr tiek ignorēti. Šādos apstākļos viņa vien varot paust aizdomas, ka izmaiņas top saistībā ar konkrētu mazākuma akcionāru interesēm vienā konkrētā uzņēmumā vienā konkrētā ostas pilsētā. Āboltiņa stāstīja, ka bažas raisījušās, jo bijuši redzami zvani, pēc kuriem notikuši konkrēti balsojumi un teiktas runas no tribīnes.

Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) noliedz, ka grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas uzlabotu mazākuma akcionāru pozīcijas uzņēmumos, viņa būtu iesniegusi konkrētu uzņēmēju interesēs. Aicināta komentēt Āboltiņas pieļāvumus, ka Sudrabas rīcība ir saistīta ar konkrētām ekonomiskajām interesēm, viņa LTV "Rīta panorāmā" tieši neatbildēja, taču pārmeta, ka Āboltiņa, acīmredzot, spriežot pēc savas sapratnes par politikas veidošanu un nespējot saprast, ka priekšlikumus var iesniegt "vienkārši par brīvu".

Source

LETA

Tags

Aleksandrs Kiršteins Ilmārs Latkovskis Inguna Sudraba LTV No sirds Latvijai Saeima Saskaņa Solvita Āboltiņa Zaļo un zemnieku savienība TB/LNNK Vienotība VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form