Saeima vērtēs iespēju patvēruma meklētājiem ļaut sākt darbu jau pēc trim mēnešiem
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien, 21. janvārī ar 56 deputātu atbalstu nodeva izskatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas grozījumus "Imigrācijas likumā", kas paredz tiesības strādāt patvēruma meklētājiem, ja trīs mēnešu laikā lēmums par statusa piešķiršanu vai noraidīšanu nav pieņemts. Domstarpības par šādu grozījumu nepieciešamību ir valdošās koalīcijas iekšienē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par likumprojekta nodošanu komisijai balsoja 56 deputāti, pret bija 13, bet atturējās pieci. Pret balsoja "Nacionālā apvienība", balsojumā nepiedalījās Jaunās konservatīvās partijas frakcija, bet Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāt atturējās vai nepiedalījās balsojumā.

Šādus likuma grozījumus, pamatojot to ar nepieciešamību palīdzēt bēgļiem no Baltkrievijas, pirms nedēļas Saeimā iesniedza deputāti Andrejs Judins (JV), Mārtiņš Šteins (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Inese Voika (AP), Anda Čakša, Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), Ieva Krapāne (KPV LV), Māris Možvillo (KPV LV), Aivars Geidāns (KPV LV), Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Iesniedzēji savu nodomu pamatoja ar to, lai patvēruma meklētāji varētu strādāt un paši sevi uzturēt pēc iespējas ātrāk. Tāpēc nepieciešams patvēruma meklētājiem piešķirt tiesības strādāt jau pēc trim mēnešiem kopš ierašanās Latvijā tagadējo sešu mēnešu vietā. Lai sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību, kvalifikācijas saglabāšanu un iekļaušanos Latvijā, deputāti rosina piešķirt tiesības strādāt patvēruma meklētājiem, kuru Latvijā iesniegtais pieteikums bēgļa vai alternatīvajam statusam nav piešķirts trīs mēnešu laikā un tas nav noticis ārzemnieka vainas dēļ.

Ceturtdien debatēs pie likumprojekta nodošanas komisijai, kad var uzstāties viens deputāts par un viens par, Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols aicināja noraidīt šos grozījumus.

Kols norādīja, ka iesniedzēji runā īpaši tikai par Baltkrieviju, bet tas nav pateikts likumprojektā, un līdz ar to tas skars visu trešo valstu pārstāvjus, un tā ir būtiska nianse. Turklāt projektā nav arī noteikts, ka tas ir risinājums uz laiku, kamēr krīze kaimiņvalstī. Kols uzskata, ka nav prātīgi liegt iespēju mūsu iestādēm pārbaudīt patvēruma meklētājus un lēmumu pieņemšanas ātrums nedrīkst būt pašmērķis it īpaši jautājumos, kas skar valsts drošību. Kols atzina, ka birokrātiju, protams, jāmazina, taču problēma patlaban nav regulējumā, bet gan izpildījumā. "Nav jālabo to, kas nav salūzis. Nav jāliek plāksteris uz pēdas, kad brūce uz pieres," piebilda Kols, norādot, ka labāk sākt ar vīzu saņemšanas atvieglošanu.

Savukārt Andrejs Judins, aizstāvot grozījumus, sacīja, ka runa nav par pārbaudes neveikšanu, bet par to, ka jau pēc trim mēnešiem cilvēks var sākt strādāt, kamēr vēl paralēli rit pārbaude. Deputāts uzskata, ka jāļauj strādāt, ja cilvēks ir Latvijā, un tas neapdraud drošību, kā arī neviens neaicina samazināt pārbaužu drošības standartus. "Kāda problēma, ka cilvēks strādās, kamēr gaida sava likteņa izlemšanu? Ja būs negatīvs lēmums, viņam būs jāaizbrauc," teica Judins, atgādinot, ka trīs eiro dienā nav pietiekamam summa patvēruma meklētāju vajadzībā, un tā kā neesam gatavi dot vairāk naudas, tad jāļauj strādāt.

Šobrīd topošo patvēruma meklētāju pabalsts ir trīs eiro dienā jeb 84 eiro mēnesī. Pašreizējais regulējums paredz, ka patvēruma meklētājs drīkst būt nodarbināts, kad ir saņēmis pozitīvu lēmumu par statusa piešķiršanu vai nav saņēmis lēmumu sešu mēnešu laikā.

Šobrīd vidēji patvēruma meklētāju iesniegumi tiek izskatīti trīs mēnešu laikā, bet ir gadījumi, kad iesnieguma statusa piešķiršanai aizņem sešus, 12 un pat 14 mēnešus, liecina nevalstiskās organizācijas "Make Room" apkopotais. Šo mēnešu laikā patvēruma meklētājs nav tiesīgs strādāt un ir spiests iztikt ar piešķirto pabalstu un sabiedrības ziedojumiem.

Jau ziņots, ka likumprojekts Saeimā iesniegts dienu pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes, kur identisks likumprojekts neguva komisijas vairākuma atbalstu iesniegšanai Saeimā. Pret to balsoja deputāti no Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas.

"Patvēruma meklētājiem Latvijā vairumā gadījumu ir grūti dzīvošanas apstākļi. Viņiem jāizdzīvo ar trīs eiro dienā jeb 84,00 eiro mēnesī. Patvēruma meklētāji nevēlas būt slogs mūsu valstij. Viņi paši vēlas strādāt, Latvijai ir jāļauj to darīt. Tas arī ir labs integrācijas instruments," uzsvēra viens no priekšlikuma iesniedzējiem Mārtiņš Šteins (AP). 13. Saeimas deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) pauda, ka "nav neviena iemesla, kāpēc nevaram saīsināt gaidīšanas laiku uz trīs mēnešiem – tas būtu daudz cilvēcīgāk."

"Mēs iesniedzam savu Saeimas deputātu priekšlikumu grozījumiem Imigrācijas likumā, lai paātrinātu lēmuma pieņemšanu, jo atbalsts Baltkrievijas brīvības cīnītājiem un citiem patvēruma meklētājiem vajadzīgs jau tagad. Valdības līmenī priekšlikumu ministrijas saskaņojušas jau 2020. gada decembrī," norādīja viena no priekšlikuma iesniedzējām Inese Voika (AP).

Tikmēr parlamentārietis Andrejs Judins (JV) savā tviterī skaidroja, ka likumprojekts nepieciešams, vērojot notikumus Baltkrievijā un domājot par palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kas bēg no represijām kaimiņvalstī.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

13. Saeima KPV LV Ieva Krapāne Anda Čakša Baltkrievija Dace Rukšāne Imigrācija Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeima Zaļo un zemnieku savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form