Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vērtēs Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, tajā paredzot arī valsts ministru amatu izveidi.
Ceturtdien, 2. decembrī, Saeimas sēdē 50 deputāti atbalstīja priekšlikumu nodot Levita izstrādātos likuma grozījumus izvērtēšanai parlamenta komisijā. Pret šo priekšlikumu balsoja 20 deputāti, bet atturējās 14 deputāti.
Pret valsts ministru amatu izveidi iebilda opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS). Savukārt opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) pauda pārliecību, ka no Levita priekšlikuma "nekas jēdzīgs nesanāks". Viņš norādīja uz esošās varas bezatbildību un Levita atbildību tā veicināšanā.
Tomēr deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) kolēģim norādīja, ka par šo priekšlikumu ceturtdien nav jābalso, bet gan jālemj par tā nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijā.
Tāpat Feldmans atzina, ka Levita priekšlikums tiek izteikts neīstajā laikā. Viņš bija skeptisks par to, ka likuma izmaiņas varētu gūt konceptuālu atbalstu, tomēr aicināja nodot prezidenta priekšlikumu izvērtēšanai, lai Levits deputātiem varētu izskaidrot savu iniciatīvu.
Levits ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā vēlas Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21. gadsimta sabiedrības vajadzībām. Valsts prezidenta rosinātie grozījumi nestātos spēkā šobrīd, bet līdz ar nākamās Saeimas sasaukšanu.
Valsts prezidents iepriekš uzsvēra, ka tradicionāli vertikāli orientētā, atbildības jomās stingri nodalītā ministriju sistēma nespēj kvalitatīvi pārvaldīt un attīstīt tās sabiedrības dzīves kvalitātei nozīmīgas jomas, kur nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība.
Kā piemērus iespējamām īpašo ministru atbildības jomām Levits minēja demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību, digitālo politiku un pārvaldību, Latvijas informācijas telpas jautājumus, valsts zaļo kursu un ilgtspēju u. c.
Tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka Ministru kabineta iekārtas likumā jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai Ministru kabineta līmenī iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru. Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās atbildības jomu.
Šāds politiskās darbības portfelis varētu tikt izveidots uz visu valdības darbības laiku vai arī uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, kas pārsniedz "klasisko" ministriju kompetenci vai kapacitāti.
Šai amatpersonai tiktu piešķirtas tiesības Ministru kabineta dienas kārtībā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldīšanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešķirtas rīkojuma tiesības attiecīgās politikas īstenošanai, taču netiktu piešķirtas balsstiesības Ministru kabineta sēdēs.
Valsts prezidents uzskata, ka šāds risinājums būtiski atvieglotu valdības darbu, padarot to konstruktīvāku un efektīvāku noteiktu valsts mērķu sasniegšanā.
Valsts prezidents arī vērsa uzmanību uz to, ka 21. gadsimta Eiropā šādi kombinētas pārvaldības modeļi ir vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu.
Bez "klasiskajiem" ministriem ar tiem padotām ministrijām (ārlietu, iekšlietu, tieslietu u. c.) ir ministri bez portfeļa, īpašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojā, valsts ministri, deleģētie ministri u. c., piemēram, Vācijā, Francijā, Igaunijā, Dānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā u. c. Šiem "speciālajiem" vai "otrā ranga" valdības locekļiem atšķirībā no "klasiskajiem" ministriem nav savas ministrijas, bet viņi darbojas kādas "klasiskas" ministrijas sastāvā vai pie Ministru prezidenta.
Jau vēstīts, ka koalīcijas partneru vidū nav vienprātības par Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
