Stingri pret šādu soli iestājas Jaunā konservatīvā partija (JKP). Kā pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes preses konferencē skaidroja Jānis Bordāns (JKP), šis valstī nav aktuālākais jautājums, kas patlaban būtu jārisina. Viņš norādīja, ka prezidenta iesniegtais likumprojekts nebūtu atbalstāms.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka efektīvs darbs ministrijās un valsts pārvaldē veicams ar profesionālu kadru un ministru izvēli. Partijām būtu jāattīsta sava kapacitāte jāveido "rezervistu soliņš", ko virzīt uz amatiem, norādīja Bordāns.
"Strādājot ar profesionāliem ministriem, problēmas nerodas," norādīja politiķis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka priekšlikums ir jāizdiskutē un jebkurā gadījumā vajadzētu meklēt veidu, kā var uzlabot valdības un valsts pārvaldes darbu kopumā. Kopumā likumprojekta mērķis ir atbalstāms, norādīja premjers.
Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka priekšlikums varētu būt viens no risinājumam valsts pārvaldības standarta izvērtēšanai, bet būtu vēl jāizdiskutē.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka priekšlikums varētu motivēt labāk sadarboties, īpaši jautājumos, kur ir vairāku ministru ietekme, piemēram, runājot par Eiropas zaļo kursu vai digitalizācijas jautājumos.
Jau vēstīts, ka Levits trešdien, 24. novembrī, Saeimā iesniedzis likumprojektu, kas nepieciešamības gadījumā ļautu izveidot valsts ministra amatu konkrētu prioritāšu īstenošanai.
Valsts prezidents oktobra sākumā Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvjiem prezentēja likuma iniciatīvu, kas paredz līdzās "klasiskajiem" ministriem veidot īpašo uzdevumu ministru amatus konkrētu darbu veikšanai.
Levits ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā vēlas Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21. gadsimta sabiedrības vajadzībām. Valsts prezidenta rosinātie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, ko viņš drīzumā iesniegs Saeimā, nestātos spēkā šobrīd, bet līdz ar nākamās Saeimas sanākšanu.
Valsts prezidents uzsvēra, ka tradicionāli vertikāli orientētā, atbildības jomās stingri nodalītā ministriju sistēma nespēj kvalitatīvi pārvaldīt un attīstīt tās sabiedrības dzīves kvalitātei nozīmīgas jomas, kur nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība. Kā piemērus iespējamām īpašo ministru jomām Levits minēja demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību, digitālo politiku un pārvaldību, Latvijas informācijas telpas jautājumus, valsts zaļo kursu un ilgtspēju u. c.
Tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka Ministru kabineta iekārtas likumā jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai Ministru kabineta līmenī iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru. Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās atbildības jomu.
Šāds politiskās darbības portfelis varētu tikt izveidots uz visu valdības darbības laiku vai arī uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, kas pārsniedz "klasisko" ministriju kompetenci vai kapacitāti.
Šai amatpersonai tiktu piešķirtas tiesības Ministru kabineta dienas kārtībā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldīšanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešķirtas rīkojuma tiesības attiecīgās politikas īstenošanai, taču netiktu piešķirtas balsstiesības Ministru kabineta sēdēs.
Valsts prezidents uzskata, ka šāds risinājums būtiski atvieglotu valdības darbu, padarot to konstruktīvāku un efektīvāku noteiktu valsts mērķu sasniegšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
