Levits Saeimā iesniedzis likumprojektu par valsts ministru iecelšanu  (108)

Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka trešdien Rīgas pilī tikās ar Ārvalstu investoru padomes (FICIL) valdes locekļiem, lai apmainītos viedokļiem, kā mazināt publiskā sektora sadrumstalotību un veidot efektīvāku valsts pārvaldi.

Levits sarunā izklāstīja savu redzējumu par valsts pārvaldes modernizēšanu, kas ir viena no Valsts prezidenta prioritātēm. "Viena no problēmām, kas steidzami jārisina, ir valsts hroniskā mazspēja efektīvi un jēdzīgi pārvaldīt jomas, kur nepieciešama vairāku nozaru sadarbība," uzsvēra Levits.

Prezidents informēja, ka viņš trešdien Saeimā iesniegs likumdošanas iniciatīvu, lai likumā noteiktu, ka Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz Ministru kabineta pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus ar konkrētu uzdevumu – nodrošināt efektīvu Ministru kabineta prioritāšu īstenošanu kādā no pārnozaru jomām.

FICIL valdes pārstāvji uzklausīja šo iniciatīvu, atzīmējot, ka jau šobrīd ir redzams, ka šāds valsts ministrs būtu nepieciešams digitalizācijas politikā un "zaļā kursa" ieviešanā, kur pastāv vienotas politikas un labas pārvaldības trūkums. FICIL skatījumā ir nepieciešama vienota politikas veidošana šajās jomās, darbība un mērķu saskaņošana, efektīva līdzekļu izmantošana, stingra atbildības noteikšana.

Valsts prezidents oktobra sākumā Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvjiem prezentēja likuma iniciatīvu, kas paredz līdzās "klasiskajiem" ministriem veidot īpašo uzdevumu ministru amatus konkrētu darbu veikšanai.

Levits ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā vēlas Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21. gadsimta sabiedrības vajadzībām. Valsts prezidenta rosinātie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, ko viņš drīzumā iesniegs Saeimā, nestātos spēkā šobrīd, bet līdz ar nākamās Saeimas sanākšanu.

Valsts prezidents uzsvēra, ka tradicionāli vertikāli orientētā, atbildības jomās stingri nodalītā ministriju sistēma nespēj kvalitatīvi pārvaldīt un attīstīt tās sabiedrības dzīves kvalitātei nozīmīgas jomas, kur nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība. Kā piemērus iespējamām īpašo ministru jomām Levits minēja demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību, digitālo politiku un pārvaldību, Latvijas informācijas telpas jautājumus, valsts zaļo kursu un ilgtspēju u. c.

Tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka Ministru kabineta iekārtas likumā jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai Ministru kabineta līmenī iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru. Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās atbildības jomu.

Šāds politiskās darbības portfelis varētu tikt izveidots uz visu valdības darbības laiku vai arī uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, kas pārsniedz "klasisko" ministriju kompetenci vai kapacitāti.

Šai amatpersonai tiktu piešķirtas tiesības Ministru kabineta dienas kārtībā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldīšanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešķirtas rīkojuma tiesības attiecīgās politikas īstenošanai, taču netiktu piešķirtas balsstiesības Ministru kabineta sēdēs.

Valsts prezidents uzskata, ka šāds risinājums būtiski atvieglotu valdības darbu, padarot to konstruktīvāku un efektīvāku noteiktu valsts mērķu sasniegšanā.

Valsts prezidents arī vērsa uzmanību uz to, ka 21. gadsimta Eiropā šādi kombinētas pārvaldības modeļi ir vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu. Bez "klasiskajiem" ministriem ar tiem padotām ministrijām (ārlietu, iekšlietu, tieslietu u. c.) ir ministri bez portfeļa, īpašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojā, valsts ministri, deleģētie ministri u. c., piemēram, Vācijā, Francijā, Igaunijā, Dānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā u. c. Šiem "speciālajiem" vai "otrā ranga" valdības locekļiem atšķirībā no "klasiskajiem" ministriem nav savas ministrijas, bet viņi darbojas kādas "klasiskas" ministrijas sastāvā vai pie Ministru prezidenta.