Bez 'klasiskajiem' ministriem jāveido īpašo uzdevumu ministru amati, rosina Levits
Foto: DELFI

Valsts prezidents Egils Levits piektdien Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvjus informēja par sagatavoto likuma iniciatīvu, kas paredz līdzās "klasiskajiem" ministriem veidot īpašo uzdevumu ministru amatus konkrētu darbu veikšanai, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Levits ar grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā vēlas Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21. gadsimta sabiedrības vajadzībām. Valsts prezidenta rosinātie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, ko viņš drīzumā iesniegs Saeimā, nestātos spēkā šobrīd, bet līdz ar nākamās Saeimas sanākšanu.

"Latvijai kā modernai Eiropas valstij ir jāspēj adekvāti un strauji reaģēt uz 21. gadsimta dinamisko laikmetu un vidi. To vairs nespēj valsts pārvaldes sistēma, kas varbūt labi kalpoja 19. vai 20. gadsimtā," uzskata Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka tradicionāli vertikāli orientētā, atbildības jomās stingri nodalītā ministriju sistēma nespēj kvalitatīvi pārvaldīt un attīstīt tās sabiedrības dzīves kvalitātei nozīmīgas jomas, kur nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība. Tikšanās laikā kā piemēri iespējamām jomām tika minēti demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politika, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, digitālā politika un pārvaldība, Latvijas informācijas telpas jautājumi, valsts zaļais kurss un ilgtspēja u. c.

Tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka Ministru kabineta iekārtas likumā jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai Ministru kabineta līmenī iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru. Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās atbildības jomu.

Šāds politiskās darbības portfelis varētu tikt izveidots uz visu valdības darbības laiku vai arī uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, kas pārsniedz "klasisko" ministriju kompetenci vai kapacitāti.

Šai amatpersonai tiktu piešķirtas tiesības Ministru kabineta dienas kārtībā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldīšanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešķirtas rīkojuma tiesības attiecīgās politikas īstenošanai, taču netiktu piešķirtas balsstiesības Ministru kabineta sēdēs.

Valsts prezidents uzskata, ka šāds risinājums būtiski atvieglotu valdības darbu, padarot to konstruktīvāku un efektīvāku noteiktu valsts mērķu sasniegšanā.

Valsts prezidents arī vērsa uzmanību uz to, ka 21. gadsimta Eiropā šādi kombinētas pārvaldības modeļi ir vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu. Bez "klasiskajiem" ministriem ar tiem padotām ministrijām (ārlietu, iekšlietu, tieslietu u. c.) ir ministri bez portfeļa, īpašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojā, valsts ministri, deleģētie ministri u. c., piemēram, Vācijā, Francijā, Igaunijā, Dānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā u. c. Šiem "speciālajiem" vai "otrā ranga" valdības locekļiem atšķirībā no "klasiskajiem" ministriem nav savas ministrijas, bet viņi darbojas kādas "klasiskas" ministrijas sastāvā vai pie Ministru prezidenta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Egils Levits Eiropas Savienība Ministru kabinets Saeima Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form