Saeima ceturtdien, 14. jūlijā, vienbalsīgi galīgajā lasījumā atbalstīja divus likumprojektus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.
Latvijas parlaments pieņēma divus likumus – "Par protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam" un likumu par "Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam".
Igaunijas parlaments jau 7. jūlijā ārkārtas sēdē pieņēma likumu par protokolu par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO ratifikāciju.
Valsts prezidenta Egila Levita kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka Levits atzinīgi vērtē Saeimas šodien atbalstītos likumprojektus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.
"Es mudinu visus sabiedrotos spert šo soli, lai pievienošanās protokoli varētu stāties spēkā," norādīja Valsts prezidents.
"Latvija vienmēr ir augstu novērtējusi Zviedrijas un Somijas ciešo sadarbību ar NATO un to augstās aizsardzības spējas. Šo valstu pievienošanās NATO ne tikai veicinās Baltijas jūras reģiona un Austrumu flanga drošību, bet arī stiprinās visas Eiropas un NATO drošību. Mēs būsim gatavi aizstāvēt viens otru un vērtības, uz kurām balstās mūsu alianse," teica Levits.
Jau vēstīts, ka 5. jūlijā oficiāli tika sākts ratifikācijas process Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Ar 32 valstīm pie galda mēs būsim vēl spēcīgāki un mūsu cilvēki būs vēl lielākā drošībā, mums saskaroties ar desmitgadēs lielāko drošības krīzi," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
30 NATO valstu vēstnieki parakstīja abu valstu pievienošanās protokolus, kam sekos ratifikācijas process visās 30 NATO dalībvalstīs. Domājams, ka šis process ilgs vairākus mēnešus.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
NATO samitā Madridē pēc tam, kad tika pārvarēti Turcijas iebildumi, abas valstis tika oficiāli uzaicinātas pievienoties NATO.
Turcija bija paudusi pretestību, apsūdzot abas valstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību. Ankara arī pauda neapmierinātību, ka 2019.gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij.
Taču valstīm izdevās vienoties, Somijai un Zviedrijai apņemoties ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus par terorismā aizdomās turēto personu deportāciju vai izdošanu. Somija un Zviedrija arī piekritušas atcelt embargo ieroču piegādēm Turcijai, kas tika noteikts 2019. gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
