Saeimas deputāts Jurašs brīvprātīgi pievienojies Ukrainas spēkiem
Foto: DELFI

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, partijas "Konservatīvie" (iepriekš – Jaunā konservatīvā partija) pārstāvis Juris Jurašs brīvprātīgi devies aizstāvēt Ukrainas teritoriju, apliecināja "Konservatīvo" līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Es varu apstiprināt, ka viņš ir devies brīvprātīgi aizstāvēt Ukrainas teritoriju un cīnīties pret visas brīvās pasaules okupantiem, tostarp, aizstāvēt arī demokrātiju Latvijā," norādīja ministrs.

Bordāns apgalvoja, ka Jurašs šādi nav rīkojies slavas nolūkos vai arī ņemot vērā 14. Saeimas vēlēšanu tuvošanos. "Absolūti viņa privāto un morālo (apsvērumu) dēļ pieņemts lēmums," piebilda Bordāns.

Ņemot vērā drošības apsvērumus, Bordāns nevarēja komentēt, kādas konkrēti funkcijas Jurašam Ukrainā uzticētas un vai viņš pievienojies Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajam Starptautiskajam teritoriālās aizsardzības bataljonam. Tāpat nav zināms, cik ilgi deputāts plāno uzturēties Ukrainā.

Vaicāts par ieroču lietošanas prasmēm, ministrs atbildēja, ka Jurašam ir bijusi ļoti liela pieredze operatīvajā darbā un viņa darbošanās šajā jomā ir publiski redzama CV.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Jurašs ir savulaik beidzis Latvijas Policijas akadēmiju un vairākus gadus bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs.

Patlaban nav zināms, vai Jurašs noliks deputāta mandātu, tomēr vēl otrdienas rītā viņš attālināti novadījis Juridiskās komisijas sēdi. Bordāns norādīja, ka iespējamā mandāta nolikšana būšot paša deputāta lēmums. "Viņš nav to izdarījis, bet, ko darīs tālāk, mēs sniegsim informāciju, tiklīdz tas būs iespējams," piebilda ministrs.

Ukraiņu portāls "portal.lviv.ua" vēsta, ka politiķis ieradies Ukrainā kā drošības konsultants.

Jau ziņots, ka līdz pirmdienas pēcpusdienai oficiāli saņemti trīs Latvijas iedzīvotāju pieteikumi karot Ukrainas armijas pusē, iepriekš teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera preses virsniece Sandra Brāle.

Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 28. februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Grozījumi stājās spēkā 1. martā.

Brīvprātīgajiem, kuri vēlas stāties Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, jāvēršas Ukrainas vēstniecībā Latvijā.

Pēc apstiprinājuma saņemšanas no vēstniecības brīvprātīgajam jāziņo NBS Mobilizācijas pārvaldei, rakstot vēstuli uz adresi Krustabaznīcas iela 9, Rīga, LV-1006, vai arī elektroniski parakstītu vēstuli uz e-pasta adresi "rpus@mil.lv", norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta veidu un dienesta valsti.

Plašāka informācija pieejama Ukrainas vēstniecības Latvijā mājaslapā.

Vienlaikus Aizsardzības ministrija un NBS aicina pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, sākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.

NBS norāda, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu NBS, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.

Jau ziņots, ka Krievija 24 .februāra rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Eiropas valstu pilsoņus ar kaujas pieredzi ņemt rokās ieročus un aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas uzbrukumu, vienlaikus kritizējot Rietumvalstis par pārāk lēnu palīdzības sniegšanu.

Ukrainā tiek veidots Starptautiskais teritoriālās aizsardzības bataljons, kura sastāvā ir ārzemnieki, kas vēlas pievienoties pretošanās operācijai pret Krievijas okupantiem un pasaules drošības aizsardzībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Juris Jurašs Saeima Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form