Saeimas komisija konceptuāli atbalsta jauno partiju finansēšanas modeli  (15)

Runājot par Saeimai nodoto likumprojektu, tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) biroja vadītājs Aldis Bukšs uzsvēra – jaunais finansēšanas modelis stiprinās politisko partiju neatkarību no lieliem ziedotājiem un to privātām interesēm. No Bukša teiktā izriet, ka līdzšinējais partiju finansēšanas no valsts budžeta modelis darbojas jau no 2012. gada un līdz šim nav mainīts. Patlaban Latvijā valsts budžeta finansējums politiskajām partijām esot zemākais visā Eiropā.

Bukšs arī uzsvēra, ka TM nav iniciators jaunajam modelim – vēl iepriekšējās valdības laikā izveidota darba grupa, kas izstrādājusi atzinumu. Iepriekšējā valdība arī par to lēmusi un nule tas nonācis Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", ko vēl jāapstiprina Saeimā, paredz, ka turpmāk politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā - 4,5 eiro par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās, 0,5 eiro par katru iegūto balsi iepriekšējās pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Grozījumi paredz arī jauninājumu, ka partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus šī panta pirmajā daļā minētajam piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 100 000 eiro apmērā. Tāpat paredzēts noteikt, ka kopējais vienai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts arī precizē finansējuma piešķiršanas kārtību, papildinot ar nosacījumiem par pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām.

Bukšs norādīja, ka Ministru kabinetam (MK) līdz 31. decembrim jāizdod noteikumi, kam tieši politiskās partijas drīkstēs izlietot valsts budžeta piešķirtos līdzekļus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) komisijā klātesošajiem skaidroja, ka biroja redzējums par politisko partiju finansēšanu ticis iekļauts atzinumā, kas tapa 2018. gada nogalē. Saeimā nonākušais modelis ir politiskās izšķiršanās jautājums. KNAB skaidroja, ka likumprojekts risina sastopamās problēmas, tomēr vienlaikus KNAB uzskata, ka pie tā vēl var piestrādāt.

Patlaban spēkā esošais regulējums aizliedz kreditēšanu un aizņēmumu ņemšanu no jebkāda veida subjektiem, taču KNAB saskata, ka šis aizliegums, iespējams, tiek apiets – politiskās partijas par precēm un pakalpojumiem nenorēķinās, lai arī tām ir pienākums samaksāt. KNAB aicināja klātesošos iedomāties priekšvēlēšanu laiku un noteiktos limitus aģitācijai, kā arī situāciju, kad dažas partijas noslēdz līgumus, norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem un ievēro limitus, bet citas – nenorēķinās nekad. KNAB ieskatā tas rada konstitucionālu risku godīgām vēlēšanām, kā arī negodīgu priekšvēlēšanu aģitāciju.

KNAB norādīja, ka biroja dati liecina, ka uz pērnā gada 31. decembri politisko partiju parādsaistību apmērs pieaudzis. Likumprojektā iekļauts pienākums politiskajām partijām parādsaistības neveidot, kā arī tām, kurām tādas ir, tās saprātīgā laikā nokārtot. KNAB ieskatā tas ir samērīgs grozījums likumprojektā. Savukārt biroju mulsina ierobežojums attiecībā uz ziedotājiem. Proti, tas, ka 12 minimālo mēnešalgu ierobežojums attiecas arī uz tām politiskajām partijām, kas pārvarējušas 2% barjeru, bet nav iekļuvušas Saeimā un līdz ar to tām nepienāksies arī 100 000 eiro "starta komplekts". KNAB ieskatā tas rada nevienlīdzību un iespējamus negatīvus riskus.

Saeimas komisijas deputātiem radās jautājumi par finansējumu jaunajām partijām, kas tikko izveidojušās. Proti kā šie "politiskie stārtapi" varēs konkurēt ar partijām, kas jau saņems finansējumu no valsts. Bukšs norādīja, ka, runājot par jaunajām politiskajām partijām, nevienā valstī nav izveidots risinājums, ka tiek piešķirts valsts finansējums jebkurai partijai, kura izveidota. Viņš uzsvēra, ka uz šīm politiskajām partijām nav attiecināms 12 minimālo mēnešalgu ierobežojums.

Savukārt uz jautājumu par reģionālajām partijām Bukšs norādīja, ka šajā gadījumā runa pārsvarā ir par partiju apvienībām. Finansējumu varēs saņemt tā politiskā organizācija, kas pārvarējusi 2% barjeru Saeimas vēlēšanās. Partijas, ka ietilpst partiju apvienībā, arī nosacīti saņems valsts finansējumu, bet caur šīm apvienībām. Bukšs informēja, ka ir vienošanās ar KNAB, ka likumprojekts tiks precizēts attiecībā uz apvienībām.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka komisijai uzsvēra, ka gan viņas, gan centra viedoklis ir, ka politiskās partijas Latvijā no valsts saņem nepietiekamu finansējumu, un tas rada lielu atkarību no salīdzinoši neliela ziedotāju skaita, tāpēc situācija jāmaina. Viņa skaidroja, ka vēl pagājušajā valdībā pēc Saeimas uzdevuma tika sagatavots atzinums, kā šo finansējumu palielināt. Darba grupa izstrādājusi atzinumu, kurš komisijā saņemts šī gada sākumā. Kažoka norādīja, ka variants, ko piedāvā koalīcija, "daudz maz atbilst, bet ar divām nobīdēm". Lai partijas spētu normāli pildīt savas pamatfunkcijas un normāli strādāt, tām jānodrošina pienācīgs finansējums, skaidroja Kažoka. Aptuvenais minimums partijas normālai funkcionēšanai ir aptuveni 190 000 eiro. Kažoka norādīja, ka arī citās valstīs, piemēram, Austrijā, Čehijā un Zviedrijā partijām, kas atbilst kritērijiem, ir bāzes finansējums.

Līdz ar to Kažoka norādīja, ka šobrīd piedāvātais pamatfinansējuma mērķis ir "pavērsts pats pret sevi". Proti, tas diskriminē tās partijas kuras ir starp 2% un 4,9%. Tāpat Kažoka piebilda, ka viņai nav zināms, kā no sākotnēji minētajiem 190 000 eiro nonākts līdz 100 000 bāzes finansējumam un kāpēc tādu plānots piešķirt tikai Saeimā iekļuvušajām partijām.

Savukārt otra nobīde ir attiecībā uz mērķi palielināt partiju biedru skaitu, kas Latvijā esot kritiski zems. No Kažokas teiktā izriet, ka sākotnēji tika piedāvāts papildmehānisms kā nonākt līdz kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – partiju finansējuma apmēriem. Proti, piešķirt finansējumu par katru balsi, bet pēc tam iedot vēl vienu stimulu – par katru piesaistīto biedru maksāt vēl papildu summu no valsts budžeta.

Sabiedrība par atklātību "Delna" izteica priekšlikumu 12 minimālo mēnešalgu ierobežojumu partijām, kas saņems valsts finansējumu, samazināt līdz piecām minimālajām mēnešalgām.

Saeimas Juridiskā birojs, komentējot konkrēto likumprojektu, sacīja, ka diskutējams jautājums ir par noteiktajiem "griestiem". "Ja saņem naudu atbilstoši vēlēšanu rezultātiem, tad proporcionalitāte jāievēro. Noteikt 800 000 eiro [griestus] ir jautājums par attiecīgās normas konstitucionalitāti," skaidroja Juridiskais birojs, piebilstot, ka likumprojektā saskatāmas arī "daudzas tehniskas lietas".

Juridiskais birojs pauda šaubas, vai, likumprojektu skatot budžeta pakā, šie jautājumi tiks pēc būtības izdebatēti. Birojs norādīja, ka ir iepriekš bijuši gadījumi, kad budžeta pakā pieņemti nozīmīgi likumi, kas pēc tam grozīti un pilnveidoti. Līdz ar to Juridiskā biroja ieskatā likumprojekts drīzāk jāvirza izskatīšanai vispārīgā kārtā nevis steidzamības kārtā budžet pakā divos lasījumos.

Savukārt TM pauda vēlmi to paturēt budžeta pakā.

Ar piecām balsīm par, četrām pret un vienam deputātam atturoties likumprojekts tika konceptuāli atbalstīts. Savukārt ar piecām balsīm par un piecām balsīm pret lēmums par likumprojekta izskatīšanu vispārējā kārtībā netika pieņemts, un likumprojekts tiks skatīts budžeta pakā.

Jau ziņots, ka valdība oktobra sākumā atbalstīja nākamā gada budžeta paketē iekļautos grozījumus partiju finansēšanas likumā. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas līdzšinējos principos, kā no valsts budžeta tiek finansētas politiskās partijas, kā arī turpmāk paredz ievērojamu finansējuma pieaugumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Paredzēts, ka pēc apstiprināšanas Saeimā grozījumi likumā stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Tieslietu ministrijas paspārnē tapušie likuma grozījumi jau agrāk bija iekļauti valdības darba kārtībā, taču netika izskatīti. Galīgā vienošanās par principiem tika panākta tikai šī gada oktobra sākumā.

Sākotnēji valsts budžeta izstrādes procesā partiju finansēšanai tika paredzēti papildus 5 miljoni eiro gadā, taču procesā gaitā valdības partijas vienojās šo summu samazināt par miljonu, ietaupīto naudu novirzot sabiedriskajiem medijiem.