Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdienas sēdē neatbalstīja priekšlikumu likumprojektā "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" iekļaut ielas nosaukumu maiņu.
Uz sēdi tika iesniegti vairāki priekšlikumi, kas būtu paplašinājuši objektu loku, uz kuriem attiecināms likums, tomēr vairāki no tiem netika atbalstīti.
To vidū bija deputātes Lindas Mednes (K) priekšlikums, kas paredzēja, ka likuma uzdevums būtu ne vien nodrošināt efektīvu konkrētu objektu demontāžu, bet arī ielu pārdēvēšanas procesu. Tāpat tiktu mainīts likumprojekta nosaukums, aizstājot vārdus "eksponēšanas aizliegums" uz "eksponēšanas ierobežojums".
Sēdē gan tika secināts, ka līdz šim nav veikta sistemātiska šādu ielu apzināšana. Problēmas sagādāja arī vārda "ielas" lietojums. Kā skaidroja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, drīzāk būtu jāizmanto vārds "infrastruktūra", jo tas pieļautu plašāku skatījumu un novērstu neskaidrības saistībā ar tādiem infrastruktūras objektiem, kā, piemēram, tiltiem.
Saeimas Juridiskais birojs, savukārt, aicināja neatbalstīt priekšlikumu, norādot, ka tas nav tieši saistīts ar attiecīgo likumu, kas primāri ir par objektu, piemēram, pieminekļu un arhitektonisku veidojumu, demontāžas procesu. Neesot arī minēti argumenti nepieciešamībai likumprojektā iekļaut ielas, neesot arī atrunāta ietekme uz budžetu, sekas, kā arī adrešu maiņas praktiskā izpilde. Tāpat birojā skaidroja, ka jau šobrīd pašvaldības ir spējīgas mainīt ielu nosaukumus.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) piedāvāja likumu piemērot arī objektiem, kuros attēloti PSRS Bruņoto spēku ieroči. Deputāts skaidroja, ka runāja nevis par esošo apbedījuma vietu likvidāciju, bet gan drīzāk par jaunu vai nesen uzstādītu objektu novākšanu.
Ārlietu ministrijas pārstāve Ilvija Birkhane norādīja, ka apbedījuma vietu ierīkošanu un uzturēšanu paredz abpusējs līgums ar Krievijas Federāciju. Tas nozīmējot, ka Latvija ir apņēmusies aizsargāt apbedījuma vietas, neskatoties uz to, kas uz tām ir attēlots.
Ministrijas pārstāves redzējumam, ka tādējādi netiktu ievērots Latvijas starptautiskais līgums par apbedījuma vietu aizsargāšanu, piekrita arī Saeimas Juridiskais birojs. Savukārt Kiršteina priekšlikums likumprojektā netika iekļauts.
Sēdē arī skatīti vairāki priekšlikumi, kas nebija tiešā saistībā ar demontāžas vai eksponēšanas aizliegumiem, tādēļ tie vai nu tika atsaukti, vai tādēļ netika atbalstīti. To vidū, piemēram, Aigara Bikšes (AP) priekšlikums par piemiņas vietas izveidi Rīgā, kas "atzīmētu sabiedroto valstu uzvaru pār fašistisko Vāciju Otrajā pasaules karā", kuru politiķis pamatoja ar subjektīvu vēstures interpretāciju par Otro pasaules karu un nepieciešamību stiprināt izpratni par Sabiedroto ietekmi un nozīmi šajā konfliktā.
Cita starpā komisija arī skatīja vairāk tehniskus priekšlikumus, piemēram, kāda veida ziedojumus var pieņemt objektu demontāžai, kā arī konkrēto kārtību objektu dokumentēšanas pēc demontāžas.
Kā vēstīts, Saeima 26. maijā lēma steidzamības kārtā jeb divos lasījumos skatīt likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas paredz līdz šī gada 15. novembrim demontēt šāda veida objektus. Jau 26. maijā likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā.
Likumprojekts arī paredz, ka citus demontējamos objektus līdz 30. jūlijam noteiks Ministru kabinets.
Objektu demontāža būs jāveic līdz šī gada 15. novembrim, un to darīt būs pienākums pašvaldībai, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
