Saeimas komisija vērtēs prezidenta divreiz neizsludinātos referenduma likuma grozījumus
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā Valsts prezidenta jau otrreiz atpakaļ nodotos tautas nobalsošanas likuma grozījumus, kuri paredz gan kontrolēt referendumu kampaņu finansēšanu, gan arī apgrūtina referendumu ierosināšanu, liekot ieceres autoriem pašiem par saviem līdzekļiem savākt 50 000 parakstu, bet no 2015.gada – visus referenduma sākšanai nepieciešamos aptuveni 150 000 parakstu.

Juridiskajā komisijā priekšlikumus varēs iesniegt līdz 10. septembrim, lai pēc nepieciešamo grozījumu izskatīšanas un pieņemšanas plenārsēdē tos skatītu 27.septembrī. Priekšlikumi gan nebūs iesniedzami par tiem likumprojekta jautājumiem, par kuriem prezidents iebildumus nav izteicis.

Deputātu vairākums trešdien noraidīja "Saskaņas centra" frakcijas ierosinājumu priekšlikumus tautas nobalsošanas likuma grozījumiem iesniegt līdz 24.septembrim.

Prezidents augusta sākumā nosūtīja motivētu rakstu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā saskaņā ar Satversmi prasa likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atkārtotu caurlūkošanu.

Šajā rakstā Valsts prezidents atzina, ka Saeima ir ņēmusi vērā viņa jūnija sākumā izteiktos iebildumus pret pirmajiem referenduma likuma grozījumiem, tomēr 38 parlamentārieši lūguši likumu apturēt.

Saeimas akceptētie grozījumi paredz ne tikai izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā, bet arī ES saistību pārņemšanu – Lisabonas līgumā ietverto Eiropas pilsoņu iniciatīvu jeb regulējumu, ka miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem. Prezidents atgādināja, ka Satversme liedz rīkot referendumus par starptautiskajiem līgumiem. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija nedrīkst kavēties ar ES normu pārņemšanu. "Par šādu prasību neizpildi Latvijai iestājas atbildība, proti, Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju," norādījis Valsts prezidents.

Bērziņš uzskata, ka var iztikt bez nobalsošanas un par likuma grozījumiem panākt kompromisu Saeimā.

Valsts prezidents vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka likuma grozījumos ietvertais regulējums – aģitācijas un finansēšanas kontrole, likumprojekta kvalitātes pārbaude, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 tūkstošiem parakstu – ir nepieciešams nekavējoties un no tā otrreizējās caurlūkošanas ietvaros nedrīkstētu atteikties.

Prezidents arī skaidroja, ka likuma grozījumi paredz dažādas izmaiņas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet Eiropas pilsoņu iniciatīva nav strīdus priekšmets, tāpēc no likuma grozījumiem ir jānodala Eiropas pilsoņu iniciatīva un jāvirza atsevišķā likumprojektā. Valsts prezidents aicina Saeimu sadalīt likuma grozījumus, lai iespējamā referenduma dēļ netiktu pārkāpts Satversmē noteikts aizliegums rīkot referendumus par starptautiskajiem līgumiem un par Eiropas Savienības tiesību aktu neizpildi netiktu uzsākta pārkāpuma procedūra.

Prezidenta kanceleja skaidroja, ka situācijā, kas trešdaļa deputātu lūdz apturēt likuma izsludināšanu, bet prezidents nolemj nodot to otrreizējai caurlūkošanai, prioritāte ir valsts galvas lēmumam, jo tā mērķis ir pabeigt likumdošanas procesu parlamentā pirms vērsties pie tautas, turklāt tas ļautu Saeimai likuma grozījumus sadalīt un nenonākt pretrunā ar Satversmes aizliegumam referendumā vērtēt starptautiskos līgumus.

"Pēc tam, kad likuma grozījumi būtu sadalīti, par likuma izsludināšanu vai publicēšanas apturēšanu tiktu lemts no jauna," paudis prezidents.

Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģītu parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus. Arī tos prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Tags

Referendums Saeima Valsts prezidents

Comment Form