Sanākot kvorumam, tālākai izskatīšanai virza grozījumus par atklātu prezidenta ievēlēšanu
Foto: F64

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien atbalstīja grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uz otro lasījumu grozījumiem bija iesniegts viens priekšlikums. Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) piedāvāja noteikt, ka "Valsts prezidentu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās". Deputāts priekšlikuma pamatojumā skaidrojis, ka, "ņemot vērā, ka uz doto brīdi valstiski svarīgi procesi, tai skaitā prezidenta vēlēšanas ir zaudējušas tautas uzticību, piedāvātie grozījumi ļauj tautai ievēlēt valsts prezidentu un gūt dotajam postenim tautas uzticību."

Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz vairākām pretrunām šajā priekšlikumā. Piemēram, saturiski šis priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes 35. pantu, kas nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Līdz ar to šis priekšlikums nebija balsojams.

Saeima par likumprojektu otrajā lasījumā lems nākamnedēļ.

Ziņots, ka grozījumus komisijā bija plānots skatīt jau trešdien, taču kvoruma trūkuma dēļ tas nenotika. Sēdi dažādu iemeslu dēļ neapmeklēja seši no 10 deputātiem. Vairāk par to, kur bija deputāti var lasīt šeit.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien kvoruma trūkuma dēļ vēl nesāka grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, izskatīšanu pirms otrā lasījuma. Sēdi dažādu iemeslu dēļ neapmeklēja seši no 10 deputātiem, portāls "Delfi" skaidroja, kur bija deputāti.

Ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu.

Tāpat vēstīts, ka šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, Satversmes grozījumu anotācijā atzīmējuši tā autori.

Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Likumprojektu par grozījumiem Satversmē iepriekš Saeimā iesniedza Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

LRA pārstāvis Edvards Smiltēns iepriekš Juridiskai komisijai uzsvēra, ka būtībā šie grozījumi ir "ārkārtīgi vienkārši, iespējams, vienkāršākie Saeimas vēsturē", jo nepieciešams vienā vārdā grozīt vien divus burtus. Deputāts uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā ir gadiem ilgi diskutēts jautājums, un sabiedrība sagaida risinājumu. Viņaprāt, sabiedrība grib zināt, kā balsojuši viņu priekšstāvji, kā tiek realizēta tautas griba.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima Satversme Valdis Kalnozols Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form