Latvijas pilsoņu emigrēšana strādāšanai Lielbritānijā ir būtiski samazinājusies – Lielbritānijā no jauna iebraukušo latviešu skaits vairs nav statistikas augšgalā, kā tas bija pirms "Brexit" un darba vīzu sistēmas ieviešanas, piektdien vēstīja "TV3 ziņas".
No 1. janvāra, kad spēkā stājās vīzu sistēma Eiropas Savienības pilsoņiem, līdz septembrim darba vīzām Apvienotajā Karalistē pieteicās 470 Latvijas pilsoņu. 147 vīzu pieteikumi noraidīti. Iemeslus Lielbritānijas iekšlietu ministrija raidījumam neatklāj.
Vīzas darbam Lielbritānijā saņēma vien tikai 13 kvalificētie profesionāļi un 95 sezonas strādnieki. Izsniegtas 216 izņēmuma gadījumu vīzas, piemēram, biznesa vajadzībām.
Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Pauls Brummels norāda, ka iegūt atļauju strādāšanai Lielbritānijā nav vairs viegli, jo darba vīzas neizsniedz kuram katram. Tiek vērtēts, vai profesionālās spējas ir vajadzīgas Lielbritānijas tautsaimniecībai.
"Ir prasība noteiktā līmenī zināt angļu valodu. Darba alga nedrīkst būt zemāka par 25 600 mārciņu gadā, un tātad tie nav mazkvalificētie darbi. Dažām profesijām gan šī summa noteikta zemāka, piemēram, medicīnā un sociālajā aprūpē. Priekšroka inženieriem, IT speciālistiem Turklāt strādāt drīkst tikai tajā uzņēmumā, kas ir reģistrēts britu iekšlietu ministrijas darba vīzu programmā," skaidro vēstnieks Brummels.
Turklāt aizlidot uz Lielbritāniju un tad tur uz vietas meklēt darbu, piemēram, darbā iekārtošanas aģentūrās, vairs nedrīkst. Lai saņemtu vīzu, konkrētā darba vieta Lielbritānijā ir jāatrod, vēl esot Latvijā. Katram pašam jāsazinās ar britu uzņēmumu, lai tas sagatavo uzaicinājumu darbam uz Lielbritāniju. Iespējams, arī lielas naudas summas darba vīzas iegūšanai ir iemesls, kamdēļ tikai 13 Latvijas pilsoņi šogad spēja saņemt kvalificētā darbaspēka vīzu.
Trīsgadīgā vīza maksājot 610 mārciņas, maksimālā ilguma – piecgadīgā vīza – 1408 mārciņas, savukārt obligātās veselības aprūpes izmaksas mērāmas ap 624 mārciņām gadā, norāda vēstnieks, paužot, ka šīs summas ir jāsamaksā visas uzreiz pirms izlidošanas no Latvijas, savukārt vīzas apstiprinājumu var nākties gaidīt trīs nedēļas.
Vairākas nozares Lielbritānijā mēnešiem ilgi pieredz darbaroku trūkumu, ko vēstnieks skaidro ar Covid-19 rezultātā strauji plaukstošo ekonomiku.
"Ir iespēja šobrīd saņemt īstermiņa vīzas – pieciem tūkstošiem kravas šoferu, pieciem ar pus tūkstošiem strādnieku putnu fermās, putnu gaļas pārstrādē. Vīzas ir spēkā trīs mēnešus, līdz Ziemassvētkiem. Taču nevajag domāt, ka Lielbritānija ir aizslēgta. Ir virkne mazkvalificēto darbu, kuriem var saņemt īstermiņa, sezonālās vīzas, piemēram, augļu un dārzeņu vākšanā, to apstrādē, iepakošanā," norāda vēstnieks.
Izmaiņas nav skārušas tos, kuri Lielbritānijā dzīvojuši gadiem ilgi vai tur ieradās līdz pērnā gada 31. decembrim. Pieteikumu skaits pastāvīgajam statusam arī parāda Latvijas pilsoņu skaitu Lielbritānijā – tie ir 139 550, un tas ir vairāk nekā sākotnēji prognozējusi Latvijas ārlietu ministrija.
Jau ziņots, ka no oktobra Lielbritānijā varēs ieceļot vien tikai ar pasi, atgādināja Ārlietu ministrija.
