Aizvadītajā nedēļā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas joprojām saglabājās kontrolēta, neskatoties uz lielāku nelegālo robežšķērsotāju skaitu, informē Iekšlietu ministrija (IeM).
Jau ziņots, ka IeM valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs atzinis, ka uz Latvijas un Baltkrievijas robežas augošais nelegālo migrantu skaits liecina, ka pašlaik Latvija ir kļuvusi par kaimiņvalsts hibrīduzbrukuma pamata mērķi.
Ierēdnis atgādināja, ka pagājušajā nedēļā no ienākšanas Latvijā katru dienu tika atturēti vairāki desmiti - dažas dienas līdz pat 80 - cilvēku. Nedēļas nogalē situācija bijusi līdzīga.
Trofimovs atkārtoti atzina, ka Baltkrievijā notiek organizēta migrantu pārvietošana, jo citādāk nav izskaidrojama šo cilvēku ātrā pārvietošanās un parādīšanās dažādās vietās uz robežas.
IeM pārstāvis atgādināja, ka valdība ir nolēmusi papildus jau uzbūvētajiem 37 kilometriem pagaidu žoga izvietot vēl 22,8 kilometrus, paralēli strādājot pie robežas pastāvīgās infrastruktūras izbūves.
Runājot par robežsardzes kapacitāti, Trofimovs stāstīja, ka pašlaik reaģēšanas plāni balstās uz esošo spēku mobilizāciju un sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī nepieciešamības gadījumā pieejams "Frontex" atbalsts.
Arī Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pagājušajā nedēļā Saeimā deputātiem norādīja, ka situācija uz robežas ir kļuvusi saspringtāka. Pārkāpēju plūsmas uz Baltkrievijas robežas ar Lietuvu un Polija pēdējās dienās būtiski samazinās un tagad Latvija varētu būt valsts, pret kuru nelegālās migrācijas spiediens, hidrīduzbrukums varētu būt vērsts intensīvākā apjomā.
Jau vēstīts, ka Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Ministru kabinets vasarā lēma to izsludināt no 11. augusta līdz 10. novembrim, bet vēlāk nolēma to pagarināt līdz 10. februārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
