Slēdz EP Lūgumrakstu komitejai iesniegto petīciju par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā
Foto: LETA

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Lūgumrakstu komiteja slēdza 2016. gadā iesniegto petīciju par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā, portālam "Delfi" pastāstīja EP deputāta Arta Pabrika birojā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Petīciju 0747/2016 par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā EP Lūgumrakstu komitejai politiski atbalstīja trīs EP deputāti: Andrejs Mamikins (S&D), Tatjana Ždanoka (Greens), kuras darbu ir pārņēmis Miroslavs Mitrofanovs, un Jana Toma (ALDE) no Igaunijas.

Pabriks paudis pārliecību, ka šīs petīcijas pieņemšana izskatīšanai EP, nav bijis pareizs solis: "Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir ļoti specifiska un bieži tās deputāti atļaujas ignorēt gan ES kompetenču sadalījumu, gan parlamenta juristu atzinumus, gan Eiropas Komisijas viedokli. Vēlēšanu tiesības nav ES kompetence, bet gan dalībvalstu nacionālā kompetence, par kuru EP nav nekādas teikšanas."

Uz kompetenču sadalījumu savā atbildē 2017. gada septembrī EP Lūgumrakstu komitejai norādīja arī Eiropas Komisija (EK), uzsverot, ka ES likumdošanas kontekstā Latvijas un Igaunijas lēmums nepilsoņiem nepiešķirt vēlēšanu tiesības EP vēlēšanās nerada bažas par diskrimināciju tautības dēļ. Tāpat EK uzsver, ka tā neredz pamatu iejaukties saistībā ar Latvijas un Igaunijas nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, kā tas norādīts petīcijā.

"Ir bijuši neskaitāmi mēģinājumu šo petīciju aktualizēt politiski kritiskos brīžos, piemēram, pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā, vai tagad, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Būtiski palielinājušās Latvijai nedraudzīgo deputātu aktivitātes, un ir neskaitāmi centieni nepilsoņu jautājumu iekļaut EP dienas kārtībā, lai panāktu oficiālu Latvijas valsts nosodījumu EP līmenī. Man ir prieks, ka vienam no šādiem mēģinājumiem ir pielikts punkts, bet tas ir nožēlojami, ka tik daudz laika jāvelta, apkarojot no Latvijas ievēlētu deputātu pretvalstiskas iniciatīvas, tā vietā, lai mēs kopā aizstāvētu Latvijas intereses," paudis Pabriks.

Mēģinājumi aktualizēt nepilsoņu jautājumu EP līmenī ir bijuši jau kopš 2004. gada, taču šobrīd tie atgūst jaunu sparu un vērienu, situāciju raksturo Pabriks. Tas iespējams, jo šā brīža EP deputātu sasaukums ir politiski salīdzinoši kreisi orientēts, īpaši Lūgumrakstu komitejā. Tāpat ir mēģinājumi kļūdaini nepilsoņu jautājumu iekļaut pie kāda cita pašlaik aktuālā temata, piemēram, tradicionālajām minoritātēm Ungārijā/Slovākijā vai bezvalstnieku problēmas migrantu vidū, kas ļauj gūt dzirdīgas ausis, starp citu, valstu deputātiem, kuri nav zinoši par Baltijas valstu vēsturi un situāciju šodien.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Andrejs Mamikins Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Igaunija Miroslavs Mitrofanovs Tatjana Ždanoka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form