Sprūds neizslēdz iespēju, ka Krievija varētu izvietot savas raķetes tuvāk robežām
Foto: LETA

Atbildot uz ASV izstāšanos no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), Krievija varētu izvietot raķetes tuvāk savas valsts robežām, sacīja politologs Andris Sprūds.

Sestdien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vienpusēju izstāšanos no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), apsūdzot līguma pārkāpšanā Krieviju.

Sprūda ieskatā, ASV rīcībā saskatāma "zināma loģika", jo Krievija abu valstu vienošanos tiešām vairākkārt ir pārkāpusi un to nemaz nav slēpusi. Lai arī INFT vienošanās saista tikai ASV un Krieviju, pēc Sprūda domām, šis varētu būt signāls arī Ķīnai. "95% Ķīnas kodolarsenāla ir bāzēts tieši vidēja rādiusa raķetēs, kas ir Ķīnas priekšrocība attiecībā pret ASV. Ķīna var nosegt visu savu pierobežu, tuvojoties pat Austrālijai, kamēr ASV nevar," skaidroja Sprūds, norādot, ka ar šādu soli Tramps, iespējams, vēlas dot signālu Ķīnai, ka tā ir gatava bruņoties savu zemju aizstāvēšanai.

Izstājoties no līguma, ASV varēs bruņoties pret Ķīnu, ja runa būs par Klusā okeāna reģiona, piemēram, Taivānas aizsardzību, norādīja politologs. Pēc viņa teiktā, teorētiski abas valstis var vienoties par līdzīga līguma noslēgšanu, bet tas nozīmētu, ka Ķīnai jālikvidē vai jāmaina teju viss savs arsenāls. "Ja ASV no līguma izstāsies, viņiem būs brīvas rokas un viņi brīvi varēs izvietot raķetes Klusā okeāna reģionā un, iespējams, arī kādu sabiedroto valstu teritorijā. Šāda rīcība dod iespēju Amerikai pateikt Ķīnai - ziniet, mēs varam sākt ne tikai tirdzniecības karu, bet izlikt arī raķetes, ja gribēsim. Protams, viņi varētu vienoties, taču tas nesaskanētu ar Trampa filozofiju pēc būtības," sacīja politologs, norādot, ka ASV prezidenta filozofija ir "katrai valstij ir jārūpējas pašai par sevi", tādēļ vienošanās nav pārlieku ticams scenārijs.

Sprūds norādīja, ka situācija, kad globāli sāk irt šāda tipa vienošanās, "mazajām valstīm", tostarp Baltijas, ir ļoti nelabvēlīgs signāls, jo tas nozīmē, ka "katra valsts būs pati par sevi".

Vienlaikus politologs gan norādīja, ka konkrētais līgums Latviju būtiski neietekmēs, jo valsts tāpat atrodas šī līguma darbības zonā. Proti, līgums paredz ierobežot tās raķetes, kuru darbības rādiuss ir 500 līdz 5000 kilometru. "Patlaban šādas raķetes ir Kaļiņingradā un tās sedz 500 līdz 700 kilometrus lielu rādiusu, kas ir aptuveni līdz Berlīnei, bet ne tālāk. Tas nozīmē, ka mēs jau tagad esam šo raķešu darbības zonā, kas nozīme, ka radikālas izmaiņas mūs uzreiz nepiemeklēs," norādīja politologs.

Ja līgums starp ASV un Krieviju zaudēs savu spēku un sāksies abu valstu bruņošanās un raķešu izvietošana pa visu Eiropu, tas nozīmēs "atgriešanos astoņdesmitajos," kad spriedze pasaulē bija ļoti augsta gan taktiski, gan tīri emocionāli un psiholoģiski. "Turklāt, arī saziņas kanāli jeb tā dēvētie "sarkanie telefoni", caur kuriem divas valstis krīzes gadījumā varēja nekavējoties sazināties, patlaban nav tādā līmenī kā bija aukstā kara gados," piebilda Sprūds.

Runājot par NATO nozīmi, viņš neslēpa, ka galvenokārt jau NATO saistās ar ASV, jo tā ir viena no lielvarām. "Ja viņi stājas ārā no šādiem līgumiem, tad jautājums ir arī par NATO novecošanos. Trampa filozofija pēc būtības nav labvēlīga NATO pastāvēšanai," pauda Sprūds.

Komentējot to, kā Krievija varētu reaģēt uz Trampa paziņojumu, Sprūds neizslēdza varbūtību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu spert atbildes soli Trampam, jo "viņi abi divi ir līdzīgi, ja runa ir par spēka pozīcijām". "Putina filozofija ir - "ja briest kautiņš, ir jāsit pirmajam". Tas nozīmē, ka no Krievijas puses noteikti būs kāda atbilde, un es neizslēdzu, ka tā varētu būt raķešu sistēmas izvietošana tuvāk valsts robežām. Šajā gadījumā mēs, protams, esam pirmā frontes līnija, taču viņi varētu izvietoties arī vairāk uz Krievijas Tālo austrumu pusi," sacīja eksperts.

Viņš gan atgādināja, ka patlaban no Trampa puses bijis tikai paziņojums, bet faktiska izstāšanās nav notikusi. Sākotnēji Trampam ir jāiesniedz oficiāli parakstīts dokuments par izstāšanos no līguma, un tad sāksies pārejas periods, kas var ilgt pāris mēnešus - atkarībā no līgumā atrunātā termiņa.

"Nevar izslēgt, ka formāli ASV nemaz neizstāsies un šis paziņojums paliks "karājoties gaisā". Ļoti svarīga būs Trampa padomnieka nacionālās drošības jautājumos Džona Boltona vizīte Maskavā, kur noteikti par šo tiks runāts," rezumēja Sprūds.

Tags

ASV Austrālija Baltija Berlīne Donalds Tramps Ķīna Krievija NATO Taivāna Vladimirs Putins

Comment Form