Staķis cer uz Saeimu elektroskūteru jomas sakārtošanā; pakalpojuma sniedzēji gatavi sadarboties
Foto: LETA

Līdz ar sniega parādīšanos un nepieciešamību to tīrīt, kā arī Rīgas domes apņemšanos centralizēt ietvju tīrīšanu – šoziem gan tikai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā – aktualitāti atkal guva jautājums par elektrisko skrejriteņu atrašanos uz pilsētas ietvēm. Tas, kā atzīst domē, apgrūtina sniega tīrīšanu, jo ietvju vidū novietoti elektriskie skrejriteņi aizkavē tīrīšanas darbus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālam "Delfi" skaidro domē, galvenā problēma ir tieši lietotāju pašu kur pagadās atstātie skrejriteņi, ko pašvaldībai nav tiesību kontrolēt. Proti, vietvara nevar uzlikt sodu par nepareizi novietotiem skrejriteņiem. Paralēli pašvaldība komersantiem norādījusi, ka skrejriteņus nevajadzētu izvietot ietvju vidū.

Vienlaikus, pēc domē paustā, uzņēmums "Bolt" nākamnedēļ sola savus skrejriteņus uz ziemu no ielām noņemt, savukārt "Tuul" plāno turpināt darboties arī ziemas sezonā.

To, ka elektriskie skrejriteņi traucē pašvaldībai nodrošināt ietvju tīrīšanu, vietnē "Twitter" atzinis arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Politiķis cer, ka jaunais Saeimas sasaukums turpinās iepriekšējā iesākto darbu elektroskūteru regulējuma izveidē.

Rīgas dome jau iepriekš rosināja likumdošanas izmaiņas, kas paredzētu, ka pilsētas var licencēt elektroniskos skrejriteņus. Iepriekšējais Saeimas sasaukums gan nepaspēja tās atbalstīt, līdz ar to šos grozījumus skatīs 14. Saeima un tās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Iepriekš iesniegto priekšlikumu vidū piedāvāts, ka elektroskrejriteņu, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, stāvēšanas vietas, kā arī lietošanas aizlieguma zonas, mikromobilitātes infrastruktūru, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka pašvaldība. Līdzīgi arī izteikts priekšlikums, ka velorikšas izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka attiecīgā pašvaldība.

Tāpat grozījumiem Ceļu satiksmes likumā iesniegts priekšlikums, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām.

Portāls "Delfi" arī vērsās pie diviem uzņēmumiem, kas piedāvā elektrisko skrejriteņu nomu. "Bolt" portālam "Delfi" apliecināja gatavību sadarboties ar Rīgas un citām Latvijas pašvaldībām, kurās pieejami uzņēmuma skrejriteņi, lai uzklausītu ieteikumus par vietām, kur būtu nepieciešams ierobežot vai pārtraukt skrejriteņu novietošanu ziemas periodā.

Uzņēmums arī komunicējis ar saviem klientiem, lai izglītotu par pareizu skrejriteņu novietošanu, proti, tā, lai tie netraucē citiem satiksmes dalībniekiem. Vienlaikus, pēc "Bolt" novērojumiem, patlaban skrejriteņus pārsvarā izmanto "pieredzējušākie lietotāji, lai nokļūtu no punkta A uz B, ievērojot noteikumus".

Atbalstoši domes paustajam portālam "Delfi" izsakās arī uzņēmums "Tuul", atzīmējot, ka "pirmās nedēļās satraukums ir saistīts ar to, ka pirmais sniegs ir pārsteigums ne tikai Rīgas pilsētai un komunālservisiem, kas tīra ielas no sniega, bet arī neparedzams apstāklis skrejriteņu operatoriem".

Saskaņā ar uzņēmuma pausto, operatoru pārvaldībā visā Rīgā kopumā ir aptuveni 6 līdz 7 tūkstoši skrejriteņu, tādēļ apjoma dēļ nav iespējams dažās dienās noņemt no ielām visus skrejriteņus. Tas, uzņēmuma ieskatā, arī ir būtiskākais iemesls Rīgas domes un komunālservisu neapmierinātībai par apgrūtinājumiem veikt ietvju tīrīšanu.

Tādēļ paredzēts, ka līdz decembra sākumam lielākā daļa skrejriteņu no ielām pazudīs. Ziemas periodā "Tuul" skrejriteņu skaits Rīgā ievērojami saruks – to kopskaitā būs aptuveni 400 līdz 500. Izretoti pa visu Rīgu, tiem lielākoties sarežģījumus nevajadzētu radīt, uzskata "Tuul".

Uzņēmums arī apņēmies palīdzēt pašvaldībai, proti, vietās, kur tas organizēti izvieto savus skrejriteņus, uzņēmums notīra ne tikai skrejriteņus, bet arī nokopj vietu no neattīrītā sniega, ja tehnikai tas kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevies. Šādu apņemšanos uzņēmums uzturot jau no pirmās sniega parādīšanās dienas.

Vajadzības gadījumā palīdzēt pilsētās komunālservisam konkrētās situācijās varēšot arī uzņēmuma tehniķu brigādes, kas naktīs maina skrejriteņu baterijas. Šāda prakse jau tiekot piekopta Tallinā, kur arī ielas tiek tīrītas centralizēti. Tāpat uzņēmums sazinājies ar Rīgas domes satiksmes departamentu, lai izrunātu un saskaņotu darbību ziemas sezonā.

Abiem uzņēmumiem tika vaicāts arī komentēt iecerētās regulējuma izmaiņas. "Bolt" norādīja, ka iestājas par to, lai "plānotās izmaiņas pilnveidotu regulējumu un pēc iespējas tiktu izmantoti tehnoloģiskie risinājumi, nevis tieši ierobežoti gala lietotāji". Uzņēmumā arī piebilst, ka "Bolt" iesaistījies Ceļu satiksmes likuma apspriešanas procesā un piedalījies Satiksmes ministrijas darba grupas sēdēs, kā arī iesniedzis Saeimas atbildīgajai komisijai savus priekšlikumus.

Līdzīgi arī "Tuul" pauž apņēmību iesaistīties, norādot, ka ir vienisprātis ar domi tās vēlmē "panākt iespēju pašvaldības policijai saukt pie atbildības satiksmes noteikumu pārkāpējus, kas pārvietojas ar skrejriteņiem".

"Tas ir fakts, ka skrejriteņu lietotāji – nomas vai privātie – jūt visatļautību, jo noteikumi ir, bet to pārkāpšanas gadījumā tos neviens nesauc pie atbildības. Šī jautājuma sakārtošana būtiski uzlabotu situāciju kā Rīgā, tā visā Latvijā," skaidro "Tuul".

Uzņēmums šī brīža Rīgas mēru saskata kā "vienu no pragmatiskākajiem mēriem kāds līdz šim Rīgai bijis", un tādēļ uzskata, ka nozares regulējuma nodrošināšana un skrejriteņu operatoru darbības regulēšana pilsētā, kur noteikumi ir līdzīgi viesiem spēlētājiem, varētu nākt par labu visām pusēm.

Pie šāda scenārija gan būtu būtiski pieaicināt arī pašus skrejriteņu operatorus un šos regulējumus izstrādāt sapratīgi, norāda uzņēmumā, piebilstot, ka tas ļautu skrejriteņu operatoriem turpināt nodrošināt mikromobilitātes pakalpojumus, neuzliekot pārāk skarbus nosacījumus.

Saistībā ar regulējumu "Tuul" arī vērš uzmanību, ka Rīgas pilsētā vien cilvēku skaits, kas šīs sezonas laikā ir izmantojuši skrejriteņus, ir lēšams ap 210 līdz 220 tūkstošiem, kas būtu aptuveni 35% Rīgas iedzīvotāju, kuriem ikdienā skrejritenis aizstāj automašīnas un sabiedrisko transportu, tādā veidā atslogojot ielu infrastruktūru Rīgas pilsētā.

Kā vēstīts, jautājums par elektrisko skrejriteņu atrašanos uz ietvēm bijis aktuāls arī iepriekš. Saistībā ar to iedzīvotāji arī sociālajos tīklos ik pa laikam dalījušies ar situācijām, kur šie mikromobilitātes rīki bijuši novietoti tā, ka tie var apgrūtināt pārvietošanos pa ietvēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.