Valstij vajadzētu vairāk līdzekļu piešķirt ne tikai augstskolām, bet arī sniegt lielāku atbalstu studējošajiem, šādu nostāju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē pauda Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods.
Stroda vērtējumā, lai gan atbalsts studējošajiem ir palielinājies, tas joprojām neesot pietiekams, tāpēc studentiem paralēli studijām nākoties strādāt pilnas slodzes darbus, lai varētu atļauties studēt.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs norādīja, ka jaunais augstskolu finansēšanas modelis nodrošinās mazāku studējošo atbirumu, jo augstskolu budžeta bāze būtu atkarīga ne tikai no imatrikulēto studentu skaita, kā tas ir pašlaik, bet arī no absolventu skaita.
Diskutējot par Latvijas zinātnes jomu, Stepanovs norādīja, ka šobrīd Latvijas zinātnes finansējums ir trīs līdz četras reizes zemāks nekā Eiropā, kā arī Latvijā ir nepietiekams doktora grāda ieguvēju skaits. Stepanovs uzskata, ka "kritiski aktuāls" uzdevums ir virzīt jauno doktorantūras modeli un pārliecināties, ka jaunieši, kas uzsāk studijas doktorantūrā, arī iegūst grādu un strādā kādā no Latvijas zinātniskajām institūcijām.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis norādīja, ka gadījumā, ja tiek ieviests jauns doktorantūras modelis, tad ir nepieciešams nodrošināt papildus finansējums, jo jaunais modelis ir dārgāks par pašreizējo. Papildus finansējuma nenodrošināšanas gadījumā pastāvot risks, ka samazināsies studējošo skaits doktorantūrā.
Teikmanis atgādināja, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vieni no būtiskākajiem, jo tie ir viens no rādītājiem, kas norāda uz valstu konkurētspēju.
Jau ziņots, ka Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais izglītības pārskats "Education at a Glance" liecina, ka Latvijā bakalaura studentu absolvēšanas rādītājs ir 48%, un tas ir zemākais starp valstīm, par kurām ir pieejami dati. Arī studentu absolvēšanas rādītājs īsā cikla jeb koledžas mācību programmās ir salīdzinoši zems - 58%.
Pārskata dati norāda, ka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītības ilguma dēļ Latvijas augstākās izglītības personāls mēdz sākt savu karjeru salīdzinoši vēlu. Latvijā tikai 4% akadēmiskā personāla ir vecumā līdz 30 gadiem, tas ir zem OECD vidējā līmeņa (8%).
Savukārt IZM, pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas modeli, piedāvā jaunus snieguma rādītājus, tostarp absolvēšanas rādītāju, stimulējot augstskolas uzņemt studentus.
IZM skaidroja, ka OECD pārskats izgaismoja vairākas nepilnības gan augstākās izglītības finansēšanas modelī, gan arī augstskolu studiju procesa vadības pieejā. Tāpat augstais atbirums liecina par neatbilstību studiju programmu satura vai kvalitātes gaidām.
Tāpēc IZM, pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas modeli, piedāvā jaunus snieguma rādītājus, tostarp absolvēšanas rādītāju, stimulējot uzņemt motivētus studentus.
Augstskolām būs jāmaina darbības modelis no pieejas, kas orientēta uz studējošo skaita palielināšanu vai iespējami ilgu noturēšanu studiju programmās, uz pieeju, kas piedāvā iespējas iegūt jaunas zināšanas un labi atalgotam, vērtīgam darbam nepieciešamās kompetences iespējami īsā laika posmā. Tas esot ceļš uz izglītības piedāvājuma attīstīšanu profesionālajā tālākizglītībā, profesionālajā pilnveidē, mācību moduļiem un mikrokvalifikācijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
