Latvija, pildot starptautiskā aizdevuma programmu, ir vairojusi konkurētspēju, taču tas noticis uz nabadzības pieauguma rēķina, turklāt valstī ir pieaudzis bezdarbs un krasi kritusies ekonomiskā aktivitāte, secināts otrdien izplatītajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas pārskatā.
"Daudzi programmas mērķi ir sasniegti. Konkurētspēja ir uzlabojusies, taču līdzās tam ir strauji krities ekonomikas pieaugums, ir augsts bezdarbs, vairojusies nabadzība, palielinājies valsts ārējais parāds un pieauguši problemātiskie aktīvi banku sektorā," norāda pārskata autori.
Pēc viņu teiktā, nabadzība Latvijā ir pieaugusi, lai gan programmā bija likts uzsvars uz ārkārtas sociālās drošības tīklu. "Latvijā nabadzības līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā, kas padara programmā [iekļautos nosacījumus par] sociālās drošības tīklu par kritiski [nozīmīgiem]," uzsver pārskata autori un atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas pārvaldes "Eurostat" datiem Latvijā 2010.gadā dziļā nabadzībā dzīvoja 27,4% cilvēku.
SVF misijas pārstāvji mudina Latvijas varas institūcijas nepieļaut, ka vēl vairāk tiktu samazināts jau tā trūcīgais sociālās drošības tīkls. Tā vietā viņi iesaka to stiprināt, apvienojot ar sociālās palīdzības sistēmu un reformējot šo sistēmu, lai nepieļautu tā dēvētos nabadzības slazdus.
Kā pozitīvus aspektus SVF eksperti min to, ka Latvijas starptautiskās rezerves ir atjaunojušās pirmskrīzes līmenī un ir nosargāta lata fiksētā piesaiste eiro. Turklāt ir nostiprinājies finanšu sektors, bet fiskālā konsolidācija aptuveni 15% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir nodrošinājusi fiskālo ilgtspējīgumu.
"Latvijas ekonomikā atveseļošanās turpinās, taču globālo perspektīvu vājināšanās, domājams, nākamgad iedragās izaugsmi," prognozē pārskata autori. Viņi sagaida, ka 2013.gadā ārējā pieprasījuma kritums samazinās Latvijas IKP pieauguma tempu aptuveni par 2,5%, taču tad, ja eiro zonas parādu krīze padziļināsies, negatīvā ietekme uz IKP varētu būt vēl lielāka. Inflācija, šķiet, ir sasniegusi savu maksimumu, un tai vajadzētu samazināties atbilstoši pārtikas un energoresursu cenu samazinājumam pasaulē, lēš SVF eksperti.
Viņi paredz, ka bezdarbs Latvijā saglabāsies augstā līmenī, kas daļēji saistāms ar grūtībām no jauna iesaistīt darba tirgū ilglaicīgos bezdarbniekus, sacīts pārskatā. "Bezdarba līmenis saglabājas augstajā 14,6% līmenī, un bez darba ir gandrīz 165 tūkstoši no 1,1 miljona darbspējīgo cilvēku. Vairāk nekā puse no viņiem bez darba ir vairāk nekā gadu, tāpēc viņiem tagad varētu būt zudušas prasmes atjaunoties darbā, kas savukārt palielinās strukturālo bezdarbu," bažījas SVF speciālisti.
Pēc viņu uzskata, eiro zonas krīzes ietekme Latvijā var pastiprināties, samazinot izaugsmi un pastiprinot kapitāla aizplūšanu, kā arī sarežģījot plānus piesaistīt finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos.
"Turklāt, ja pienācīgi nenoritēs bankas "Citadele" un "Hipotēku un zemes bankas" komerciālās daļas pārdošana, uz laiku var vairoties finanšu stabilitātes riski, bet aviokompānijai "airBaltic" var būt nepieciešams papildu valdības atbalsts, ja centieni atjaunot tās rentabilitāti izrādīsies neveiksmīgi. Savukārt Latvijas Krājbankas" krahs liecina par nepieciešamību Latvijā uzlabot finanšu uzraudzību," klāstīts pārskatā. Latvijas varas institūcijas arī nav ņēmušas vērā aicinājumus anulēt banku licenci "Hipotēku un zemes bankas" attīstības daļai, lai nepieļautu, ka tā nākotnē kļūst par iespējamu apdraudējumu fiskālajai un finanšu stabilitātei, minēts pārskatā.
SVF misijas pārstāvji kritizē 2012.gada valsts budžetu, norādot, ka konsolidācija, lai panāktu budžeta deficīta samazināšanu līdz 2,5% no IKP, iekļauj vairākus zemas kvalitātes pasākumus un sociālās drošības spilvena samazināšanu. Viņi ir nobažījušies par budžeta kvalitāti un to, ka tajā nav ilgtspējīgu pasākumu budžeta situācijas uzlabošanai.
"Budžetā ir tikai neliels skaits strukturālu reformu, un tas balstīts galvenokārt uz izdevumu samazināšanu, ieņēmumiem no ēnu ekonomikas un daudziem vienreizēja rakstura pasākumiem budžeta deficīta samazināšanai," norādīts pārskatā. Tā autori uzskata, ka šādi pasākumi būtu attaisnojami krīzes vidū, taču tagad, gandrīz trīs gadus pēc krīzes, lielāka uzmanība būtu jāvelta ilgtspējīgai korekcijai, kas palīdzētu Latvijai izpildīt Māstrihtas kritērijus un īstenot vidēja termiņa fiskālo mērķi par teju līdzsvarotu budžetu.
Secinot, ka eiro zonas krīze Latviju skar mazāk nekā lielāko daļu Centrālās un Austrumeiropas valstu, SVF eksperti tomēr pauž satraukumu, ka eiro zonas krīzes padziļināšanās dēļ Latvijā strādājošās Zviedrijas bankas, kas lielā mērā ir atkarīgas no finansējuma piesaistes kapitāla tirgos, varētu palielināt savu līdzekļu repatriāciju no Latvijas.
Pārskatā konstatēts, ka Latvijai ir jāturpina strukturālas reformas un jāiegrožo algu pieaugums, lai, saglabājot lata kursa fiksēto piesaisti, tā spētu saglabāt savu konkurētspēju.
"Programmas īstenošana ir padarījusi Latvijas ekonomiku izturīgāku pret satricinājumiem, taču saglabājas riski, kuri var iedragāt atveseļošanos un mērķi ieviest eiro," rezumē SVF speciālisti, kuri misiju Latvijā pabeidza 7.novembrī.
Viņi arī piemetina, ka, neraugoties uz zināmām novirzēm no programmas nosacījumiem, Latvijas paveiktais programmas ietvaros ir nodrošinājis atgriešanos pie ekonomiskās izaugsmes un samazinājis ievainojamības līmeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
