Tiek galā ar darbu attālināti, atalgojumu nesamazina – aptauja par valsts pārvaldi krīzes laikā
Foto: LETA

Valsts kanceleja Covid-19 izraisītās krīzes laikā veikusi valsts iestāžu un to darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kā valsts pārvalde tiek galā ar saviem pienākumiem ārkārtējās situācijas laikā. Trešdien ar Valsts kancelejas secinājumiem tika iepazīstināta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kura bija aicinājusi iepazīstināt deputātus ar informāciju par valsts pārvaldes darbības optimizāciju un efektivizāciju, savā darbībā izmantojot e-platformas.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša deputātiem pastāstīja, ka veiktas divas aptaujas. Viena ir 92 iestāžu aptauja, tajā skaitā arī Saeimas kanceleja, Valsts kontrole un citas neatkarīgās institūcijas. Otra bija nodarbināto aptauja, kurā piedalījās 3206 nodarbinātie, pārstāvot vairāk nekā 90 valsts pārvaldes iestādes.

"Uzdevām jautājumus, kā tiek nodrošināts darbs un klientu apkalpošana. Mēs redzam, ka 97% iestāžu šobrīd ir spējīgas nodrošināt pakalpojumus un dara procesu attālināti. Vienīgais, ko varētu vēlēties, ir, lai iespējas strādāt attālināti būtu visiem, kam tas ir nepieciešams. Pie šī jautājuma daudzi vēl strādā," stāstīja Vintiša.

Apmēram trešdaļā jeb 28% no aptaujātajām iestādēm attālināti strādā vairāk nekā 70% nodarbināto, kas ir liels īpatsvars, atzina Valsts kancelejas pārstāve. Tomēr 14% no iestādēm visiem, kam būtu nepieciešama, tomēr nav pieeja attālinātajam darbam. "Galvenie iemesli tam ir dažādi. Piemēram, to nepieļauj darba pienākumi, kas prasa fizisku klātbūtni – sociālās aprūpes iestādes. Lai gan vairāki muzeji piedāvā attālinātu ekspozīciju apskati, tomēr muzeju darbiniekiem savu darbu darīt attālināti ir mazāk iespēju nekā daudziem citiem," atzina Vintiša.

Turklāt 30% problēmas rada tehnisko līdzekļu nepietiekamība – datori, e-paraksta ierīces. 28% darbs ir saistīts ar ierobežotas pieejamības informācijas apstrādi, tādēļ to nevar darīt no mājām. 27% gadījumu nav iespējams attālināti strādāt ar iestādes IT sistēmām.

"Līdz ar to ir izdarīti secinājumi, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir gatava drīzumā virzīt jautājumu, ka jaunu sistēmu veidošanā nākotnē jādomā par sistēmu pieejamību no ārpuses gadījumos, kur tas nav pretrunā ar drošības prasībām. Šeit mums varētu būt labāka situācija, nekā ir šobrīd. Daudzi darbinieki izmanto mājas datorus, bet te rodas jautājums, cik tie ir droši, un IT nodaļas to arī risina. Būtu labi, ja uz laiku būtu pieejama centrāla datortehnikas noma šajā laikā," teica Valsts kancelejas pārstāve.

Aptaujā uz jautājumu, kāds atbalsts vajadzīgs iestādēm, 58% iestāžu atbildēja – papildu tehnika vai ierīces, 25% – izmaiņas IT sistēmās, bet 27% vajag informāciju par to, kā mazināt nodarbināto stresu un uzlabot komunikāciju, strādājot attālināti. 15% gribētu vairāk informācijas par to, kā organizēt attālināto darbu.

Valsts kanceleja arī uzdevusi jautājumu par izmaiņām darbinieku atlīdzībā. Tādas iestādes, kurās šobrīd ir dīkstāve, ir mazs skaits – no 92 iestādēm 71 neviens darbinieks nav dīkstāvē. Trijās 5-10% darbinieku ir dīkstāvē un trijās 20-30% darbinieku ir dīkstāvē. Tie ir pamatā muzeji un dažas skolas, paskaidroja Vintiša.

Savukārt darba samaksas jautājumā pagaidām gandrīz nekas nav mainīts ar pamatojumu, ka nav par ko mazināt, jo liela daļa cilvēku strādā pat vairāk un ar lielāku intensitāti. "6% jeb sešās iestādēs ir palielināts piemaksu apjoms vai piešķirtas papildu piemaksas darbiniekiem, kuriem ir palielināta darba slodze ārkārtējās situācijas dēļ," sacīja Vintiša, piebilstot, ka tikai dažas Veselības ministrijas padotības iestādes varēja piedalīties šajā aptaujā.

Aptaujā arī secināts, ka 28 iestādēs klientu apkalpošana notiek tikai e-vidē, klātienes apkalpošanu vispār nemaz neturpina 22% iestāžu, bet 14% turpina ar zināmiem ierobežojumiem, kas mazina saskarsmi. Jauni pakalpojumi ir ieviesti 31 iestādē, un tie ir pieejami elektroniski un telefoniski.

Aptaujā Valsts kanceleja vēlējās arī noskaidrot, kā cilvēki jūtas un kā viņiem var palīdzēt, ņemot vērā slodzi, nodrošinot valsts pakalpojumu nepārtrauktību. "Šobrīd noskaņojums ir seši desmit ballu skalā, un galvenais, kas uztrauc un ietekmē pašsajūtu, ir darba un mājas dzīves līdzsvarošana, jo daudziem ir bērni, par kuriem ir jārūpējas un kuriem mācības ir attālināti, un tas ir liels izaicinājums," atzina Valsts kancelejas pārstāve. Svarīgi papildu faktori, kas ietekmē noskaņojumu, ir arī neskaidrība par nākotni un rūpes par darbinieku veselību.

Vintiša pastāstīja, ka nule bija sazvanīšanās iespēja ar visām OECD valstīm, kur "apmainījāmies ar pieredzi un dzirdējām, ka citās valstīs ir tādi risinājumi, kā piemēram, vecāku atvaļinājums vai izmaiņas darba grafikā un režīmā, lai varētu ieplānot regulārus pārtraukumus vai arī saīsināt darba dienu, lai palīdzētu vecākiem. Domāju, ka tas attiektos ne tikai uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem, bet uz sabiedrību kopumā".

Vintiša deputātus arī informējja, ka pagājušā ceturtdienā Valsts kanceleja no valdības saņēma uzdevumu un tagad sadarbībā ar valsts iestādēm ir atrasts veids, kā tiks publiskota informācija par Covid-19 seku mazināšanai piešķirtā valsts finansējuma izlietošanu.

"Tas sāksies jau šonedēļ, un plānots publicēt informāciju par publisko iepirkumu līgumiem, par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu un par dīkstāves pabalstu izmaksu. Tehniska problēma ir tā, ka dati ir pieejami nepārskatāmos failos, tādēļ tiek strādāts, lai tie parādītos labāk uztveramā formā," stāstīja Vintiša.

Informācija par Covid-19 seku mazināšanai piešķirtā finansējuma izlietošanu tiks publicēta Valsts kancelejas nesen izveidotajā mājaslapā covid19.gov.lv, kura kļuvusi populāra un kurā informācija ir latviešu un krievu valodā, un drīzumā būs arī angļu valodā. Kā zināms, Valsts kanceleja izveidojusi vienoto informatīvo tālruni 8345 un speciālu mājas lapu, apkopojot informāciju par Covid-19 epidēmiju un tās raisītajām sekām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 OECD Saeima Valsts kanceleja Valsts kontrole Veselības ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form