Tiesībsargs Juris Jansons vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ar lūgumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem steidzami ieviest atbalsta personas pakalpojumu, kas sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā, pretējā gadījumā daudzi no viņiem joprojām nevar pilnvērtīgi īstenot savu rīcībspēju, portālam "Delfi" norāda Tiesībsarga birojā.
Šāds atbalsts lēmumu pieņemšanā ļauj cilvēkam pašam pieņemt sev nozīmīgus lēmumus, palīdz pilnveidot spējas pārstāvēt sevi un aizsargāt savas intereses, kā arī paplašina atbalstāmā cilvēka zināšanas un izpratni par savām tiesībām, norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
ANO "Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām" Latvijā ir spēkā kopš 2010. gada 31. marta, un attiecas arī uz cilvēkiem ar ilgstošiem garīga rakstura traucējumiem. Konvencija paredz virkni tiesību, tai skaitā tās 12. pants paredz tiesības uz tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu. Tiesībspēja ir īstenojamo tiesību un pienākumu kopums, savukārt rīcībspēja raksturojama kā tiesības un prasmes pieņemt lēmumus, kā arī spēja par tiem uzņemties atbildību, informē Siliņa.
"Pasaulē ir daudz netaisnību, ir daudz problēmu, kuras līdz saknei nav apzinātas. Taču ir arī tādas, kuras ir apzinātas, tomēr uzlabojumi neseko. Šī situācija ir tieši tāda. Teju desmit gadus mēs Latvijā apzināmies, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo bez atbalsta personu sniegtā pakalpojuma, kas palīdzētu šiem cilvēkiem pilnvērtīgāk iekļauties sabiedrībā. Par spīti nevalstiskās organizācijas pilotprojekta rezultātiem un sniegtajiem ierosinājumiem – nemitīgi šis jautājums iestrēgst atbildīgo ministriju un šobrīd pat Ministru kabineta atvilktnēs. Arī es uz šo problēmu esmu norādījis vairākkārt, taču rezultāta joprojām nav. Mēdz teikt, ka esam konservēšanas čempioni, diemžēl iekonservējam arī cilvēku dzīves zemo kvalitāti," pauž Jansons.
Tiesībsargs vēstulē norāda, ka 2022. gada aprīlī Ministru kabinetam tika iesniegts Labklājības ministrijas sagatavotais Konceptuālais ziņojums "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu". Publiskai apspriešanai bija dots salīdzinoši īss laiks – divas nedēļas. Pēc tam Konceptuālā ziņojuma projekts tika nodots saskaņošanā Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai un saskaņošanas termiņš tika noteikts 2022. gada 28. jūnijs. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Konceptuālais ziņojums joprojām atrodas saskaņošanas stadijā. Tiesībsargs aicina Kariņu pievērst īpašu uzmanību, lai vairāk nenotiktu kavēšanās ar atbalsta personas pakalpojuma ieviešanu.
"Šī brīža sistēma, kurā vai nu kāds cits pieņem lēmumus indivīda vietā vai arī persona vispār tiek atstāta bez nekāda atbalsta lēmumu pieņemšanā, nav pieņemama. Pilnībā pievienojos ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai, kura ir vairākkārt norādījusi, ka dalībvalstīm jāpārskata tiesību akti, kas pieļauj aizgādnību, un jāveic pasākumi, lai izstrādātu tādus tiesību aktus un politikas nostādnes, kas aizvietotās lēmumu pieņemšanas sistēmu aizstātu ar atbalstītās lēmumu pieņemšanas sistēmu, kurā tiek cienīta personas patstāvība, griba un izvēle. Atbalsts lēmumu pieņemšanā, nevis aizvietošana – tā ir normāla prakse, uz kuru Latvijā jātiecas," piebilst tiesībsargs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
