Tiesībsargs vērtēs iespējamu labas pārvaldības principu pārkāpumu konkursā uz LTV valdi
Foto: LETA

Tiesībsarga birojā ierosināta pārbaudes lieta par iespējamu labas pārvaldības principu pārkāpumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā konkursā par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem.

Kā informēja Tiesībsarga birojā, pārbaude sākta pēc Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iesnieguma.

Saskaņā ar noteikto kārtību, Tiesībsarga birojam pārbaudes lieta jāizskata trīs mēnešu laikā, taču, ja izrādīsies, ka lieta ir sarežģītāka, tās izvērtēšanas termiņš varētu tikt pagarināts.

LŽA ieskatā konkursa rezultāti sabiedriskā medija darbinieku un mediju profesionāļu vidē rada šaubas par tā norises gaitas atbilstību labas pārvaldības principiem.

Organizācija vēstulē tiesībsargam norādīja uz neatbilstībām saistībā ar valdes locekļu atlases (nominācijas) komisijas komplektācijas principu. LŽA uzskata, ka līdz šim NEPLP nav spējusi izskaidrot, vai tika izvērtētas iespējas komisijai pieaicināt citus neatkarīgus nozares profesionāļus, kā arī tā nav varējusi pamatot, kādēļ netika piesaistīts koordinācijas institūcijas pārstāvis. Tādēļ LŽA norādīja, ka pastāv pamats uzskatīt, ka konkursā netika ievērotas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas.

LŽA tāpat uzsvēra, ka saistībā ar publisku LTV valdes amata pretendentu diskusiju ir bažas, ka šāds noteikums ierobežo potenciālo kandidātu vēlēšanos pieteikties konkursā, kā arī tas ir pretrunā ar personāla atlases procesos īstenoto praksi, kas ir diskutēta likumdošanas iniciatīvas veidošanas procesā un ietverta normatīvajā regulējumā.

Organizācijā skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam kandidāta identitāte izpaužama brīdī, kad kapitāla daļu turētājs vai padome ir izdarījusi izvēli par kandidātu vai arī kandidāts pats brīvprātīgi izvēlas izpaust informāciju par dalību atlases procesā. Turklāt Pārresoru koordinācijas centrs publiski paudis, ka ar kandidātu vārdu atklāšana pēdējā konkursa kārtā iespējams pārkāpt Datu aizsardzības regulu un radīt viņam nelabvēlīgas sekas - ja kandidāts nepiekritīs sava vārda atklāšanai, viņa piemērotību nemaz neskatīs, norādīja LŽA.

LŽA uzsvēra, ka publiski bija tapis zināms, ka konkursa otrās kārtas norises gaitā divi no 11 pretendentiem nolēma neturpināt dalību konkursā, kā iemeslu minot tieši kandidātu vārdu publiskošanu.

LTV valdes locekļu atlases uz vakantajiem amatiem procesu regulē gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kur noteikts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai šī likuma noteikumi piemērojami, ja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nav noteikts citādi, vēstulē tiesībsargam norādīja LŽA.

LŽA uzsvēra, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklim tostarp paredz prasību par piecus gadus ilgu profesionālo pieredzi plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā. Savukārt LTV valdes konkursa nolikumā ticis paredzēts, ka par pietiekamu tiek uzskatīta pieredze struktūrvienības vadītāja amatā, tādējādi sašaurinot likumā paredzētās prasības un faktiski pieļaujot, ka konkursam kvalificējas persona, kura ir vadījusi arī tikai dažu darbinieku lielu struktūrvienību, skaidroja organizācijā.

LŽA ieskatā, tas raisa aizdomas, vai attiecībā uz nolikumā ietvertajām kandidātu profesionālās pieredzes prasībām nav pārkāpti normatīvo aktu noteikumi.

Tāpat aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem konkursa norisē LŽA raisa NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes izteikumi partiju apvienības "Jaunā vienotība" Seimas frakcijas sēdē, kurā, skaidrojot NEPLP pozīciju par kārtību, kādā tikuši izraudzīti jaunie LTV valdes locekļi, Ķezbere atzina, ka, lemjot par to, kādēļ par valdes priekšsēdētāju ticis izraudzīts Einārs Giels, nevis Eva Juhņēviča, tika izvērtēts arī tas, ka kandidāte ir sieviete.

LŽA uzsvēra, ka šādi apsvērumi konkursa procedūrā ir morāli nepieņemami, turklāt darba attiecībās, kā arī dibinot darba attiecības atšķirīga attieksme atkarībā no personas dzimuma ir aizliegta.

Ņemot vērā minētos apstākļus, LŽA lūgusi Tiesībsargam izvērtēt un sniegt atzinumu, vai konkursa gaitā uz LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa vakancēm tikuši ievēroti labas pārvaldības principi, kas ļauj sabiedrībai ticēt, ka likumīgā ceļā ir izvēlēti labākie amatu pretendenti.

"Pretējā gadījumā jāsecina, ka tikuša aizskartas sabiedrības intereses nodrošināt labu pārvaldi sabiedrībai nozīmīga uzņēmuma sabiedriskā televīzija vadībā un pārkāptas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi konkursa procesā," vēstulē norādīja organizācijā.

Kā ziņots, konkursa rezultātā NEPLP nolēma par LTV valdes priekšsēdētāju apstiprināt farmācijas kompānijas "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos - XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem nebija iepriekšējas darba pieredzes medijos.

Paužot uzskatu, ka NEPLP izraudzītie jaunie valdes locekļi pēc būtības neatbilst amatu konkursa nosacījumiem un augstajām prasībām, gan vairākas politiskās partijas, gan žurnālisti un Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja NEPLP atcelt šī konkursa rezultātus un rīkot jaunu konkursu. NEPLP to nedarīja un pārmetumus noraidīja. Vēlāk paši Giels un Juhņēviča paziņoja, ka atsakās no amatiem LTV valdē.

Source

LETA

Tags

Latvijas Televīzija NEPLP Tiesībsargs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form