Tieslietu padome joprojām uzstāj uz atalgojuma saglabāšanu līdz pensijas vecumam
Foto: PantherMedia/Scanpix

Tieslietu padome šodien ārkārtas sēdē izteica atbalstu ierosinātajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Augstākās tiesas (AT) palātās strādājošajiem tiesnešiem pēc atbrīvošanas no amata pēc paša vēlēšanās līdz pensijas vecuma sasniegšanai tiks izmaksāts ikmēneša pabalsts tiesneša vidējās darba samaksas apmērā.

Šādu ierosinājumu likumā izteikuši tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) un AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, taču to neatbalsta Saeimas Juridiskā komisija. Deputāti uzskata, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo tas nav sociāli atbildīgi pret citām profesijām.

Amatpersonas piedāvāja šādu pabalstu nodrošināt bijušajiem tiesnešiem ar izdienas stāžu vismaz 20 gadi, kuriem līdz pensijas vecumam palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri tiesneša amatā nostrādājuši pēdējos 10 gadus. Kā izskanēja komisijas sēdē, šāda pabalsta piešķiršana nestrādājošiem tiesnešiem nebūtu taisnīga pret citiem bijušajiem AT palātu tiesnešiem, kuri pēc pārcelšanas citā amatā pēc nodokļu nomaksas saņemtu pat mazāku atalgojumu.

Tieslietu padomes sēdē, kurā bija vērojamas kaislīgas diskusijas par cieņas jautājumu pret tiesnešiem un viņu ilgo darbu tiesu sistēmā, priekšlikumu atbalstīja vairāki tās locekļi, kā arī atnākušie tiesneši. Sanāksmes dalībnieki norādīja, ka tā būtu cieņas izrādīšana pret tiesnešiem, kas šajā amatā nostrādājuši vairākus gadu desmitus. Vairāki pauda pārliecību, ka pārkvalificēties uz zemāka ranga tiesu ir sarežģīti. Tika uzsvērts, ka tiesneši no amata nav atceļami un viņi to nevar ietekmēt.

AT Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars uzsvēra, ka tādējādi tiktu pausta attieksme pret tiesnešiem. "Bīdīt mēs varam iestādēs, bet tiesu spriež tiesneši, nevis iestādes. Ir jābūt normālai, patiesai cieņai pret tiesnesi," pauda Aigars.

Saeimas deputāte Ilma Čepāne iebilda pret izteikumiem, ka AT tiesnešiem iet strādāt uz zemāka ranga tiesu ir pazemojums un "darbs ar lāpstu". Viņasprāt, arī zemāka ranga tiesās strādāt ir prestiži, un, ja viņai piedāvātu mainīt darbu, viņa tam nekavējoties piekristu.

Pēc divu stundu diskusijām AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicināja padomes locekļus balsot par Saeimas komisijā noraidītajiem priekšlikumiem - vai atbalsta pabalstus tiesnešiem, vai noraida šo ierosinājumu. Vairākums padomes locekļu nobalsoja par sociālo garantiju saglabāšanu tiesnešiem.

Likuma grozījumi saistīti arī ar pāreju uz "tīrajām" tiesu instancēm - AT Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanu attiecīgi līdz 2014. un 2016.gada beigām.

Kā uzsver likumprojekta autori, tiesneši atbilstoši Satversmei ir neatceļami un AT reforma un tiesnešu skaita reformas nevar būt par pamatu tiesneša atbrīvošanai no amata.

Tādēļ likvidētajās struktūrvienībās strādājošajiem tiesnešiem paredzēts piedāvāt darbu attiecīgajos AT departamentos, kā arī apgabaltiesās. Plānots arī stiprināt AT kapacitāti, tiesnešu skaitu Krimināllietu departamentā palielinot no sešiem uz desmit, bet Civillietu departamentā - no 14 uz 15 tiesnešiem. Par AT tiesu palātu tiesnešu pārcelšanu citā darbā lems Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma.

Tieslietu ministrs un AT priekšsēdētājs rosināja, ka AT palātās strādājošajiem tiesnešiem pēc atbrīvošanas no amata pēc paša vēlēšanās līdz pensijas vecuma sasniegšanai izmaksāt ikmēneša pabalstu tiesneša vidējās darba samaksas apmērā. Amatpersonas piedāvāja šādu pabalstu nodrošināt bijušajiem tiesnešiem ar izdienas stāžu vismaz 20 gadi, kuriem līdz pensijas vecumam palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri tiesneša amatā nostrādājuši pēdējos 10 gadus.

Likuma grozījumi arī paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā. Deputāti noslēdza darbu arī pie saistītajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā.

Divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Būtiski reorganizācijas aspekti ir arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana.

Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām - tajās strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori.

Siguldas tiesas tiesnešus pēc reorganizācijas paredzēts pārcelt darbā Rīgas rajona tiesā, bet Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešus - Vidzemes priekšpilsētas, Latgales priekšpilsētas un Ziemeļu rajona tiesās. Pārceļot tiesnesi uz citu tiesu, būs jāņem vērā tiesneša viedoklis un intereses, piemēram, saistībā ar dzīvesvietu. Par tiesnešu pārcelšanu pēc tieslietu ministra priekšlikuma lems Tieslietu padome.

Tags

Gaidis Bērziņš Ilma Čepāne LR Augstākā tiesa VL-TB/LNNK

Comment Form