Tiesu vara politiķiem pārmet nepietiekamu likumu grozījumu izdiskutēšanu

"Būtiski, taču neizdiskutēti priekšlikumi grozījumos likumos tiek iesniegti uz trešo lasījumu. Tā tas bija saistībā ar Administratīvā procesa likumu un tādus mēs arī redzam pašlaik iesniegtus likumā "Par tiesu varu"," tika norādījusi Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Senatore uzsvēra, ka šādi neizdiskutēti grozījumi bieži vien harmoniski neiekļaujas likumu sistēmā, nav saskaņoti un beigu beigās nesasniedz, iespējams, labi gribēto mērķi, bet gan rada nevajadzīgu saspīlējumu, pārpratumus un piemērošanas problēmas. Krūmiņa aicināja ļoti piesardzīgi patlaban izturēties pret priekšlikumiem steigā un nepārdomāti pieņemt lēmumus, kas saistīti ar tiesu instanču skaita samazināšanu administratīvajā procesā.

Uz nepietiekamu likumdevēja un izpildu varas komunikāciju ar AT likumdošanas procesa gaitā uzmanību vērsa arī Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš, kurš ir Senāta Civillietu departamenta pārstāvis Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā. Viņaprāt, darbam darba grupā būtu jābūt konstruktīvam, nevis plašai diskusiju vietai par dažādiem jautājumiem. Viņš akcentēja, ka tiesnešiem, kuru tiešā darba slodze ir ļoti liela, nav iespējams pavadīt vairākas stundas nerezultatīvās diskusijās.

Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, kurš arī ir Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas loceklis, tāpat norādīja, ka nav skaidrs, kāds ir šīs darba grupas procesuālais statuss likumdošanas procesā - vai tā ir problēmu meklētāja, procesa virzītāja vai likumprojekta slīpētāja, un kāda ir tiesnešu loma šajā procesā.

Kā norādīja senators Laviņš, jautājumos par grozījumiem, kas tieši skar AT Senāta vai tiesu palātu darbu, būtu jāprasa oficiāls Augstākās tiesas viedoklis, un tas jāņem vērā. Viedokļu apmaiņās, kas notiek darba grupās, viena senatora kā AT pārstāvja viedoklis paliek mazākumā un likuma grozījumos neatspoguļojas.

Senators minēja Valsts prezidenta neizsludinātos un otrreizējai caurlūkošanai Saeimai atgrieztos grozījumus Civilprocesa likumā, kuri paredz, ka tikai Jelgavas pilsētas tiesa izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ka šo tiesas nolēmumu pārsūdzības instances būs nevis apgabaltiesa, bet Senāts. Ar šiem likuma grozījumiem, tāpat kā ar iepriekšējiem, kas noteica maza apmēra lietu izskatīšanu tikai divās instancēs, atslogota tiek apelācijas instance, bet darba apjoms pieaug Senāta Civillietu departamentam.

Pirms grozījumu pieņemšanas bijis jāizvērtē, vai mērķis paātrināt lietu izskatīšanu šādā ceļā tiks panākts, un šajā jautājumā bija jāuzklausa Augstākās tiesas viedoklis. "Darba grupā pārsvaru gūst ministrijas darbinieku viedoklis. Ja uzklausītu senatoru sapulces viedokli, argumenti un, iespējams, rezultāti būtu citādi," norādīja Laviņš.

Arī Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs savā ziņojumā norādīja, ka lietu izskatīšana, apejot apelāciju, ir apšaubāms risinājums. Tas vērsts it kā uz ātrāku tiesas procesa rezultāta sasniegšanu un apelācijas instances tiesu atslogošanu, taču tas noticis uz kasācijas instances tiesas rēķina, palielinot saņemto lietu skaitu. Kasācijas instancē nonāk lietas, kurās trūkumi un nepilnības būtu bijis iespējams novērst apelācijas instances tiesā un pielikt punktu tiesvedībai.

Uz to, ka grozījumi likumos, kas iepriekš nav pietiekami izdiskutēti un izsvērti, rada problēmas, norādīja arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kā piemēru minot grozījumus likumā "Par tiesu varu" par tiesnešu kvalifikācijas klašu sistēmas aizstāšanu ar piemaksām, kas joprojām nedarbojas. Ģenerālprokurors paudis bažas arī par problēmām, ko radīs apjomīgo Krimināllikumu grozījumu, ar ko Latvijā mainīta sodu sistēma, piemērošana praksē ar 1.aprīli, kad tie stāsies spēkā. Nav laikus domāts par vienotu prokuroru, advokātu, tiesnešu apmācību un vienotas izpratnes veidošanu par likuma normu piemērošanu,- norāda ģenerālprokurors.

AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, rezumējot izteiktos viedokļus, secināja, ka likumdošanas process, kā tas šobrīd tiek veidots, liecina ne tikai par komunikācijas trūkumu starp izpildvaru un tiesu varu, bet gan mērķtiecīgu izpildvaras rīcību savu mērķu īstenošanā, nerēķinoties ar tiesu varas viedokli. Priekšsēdētājs minēja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kuros uz 3.lasījumu Saeimā pēkšņi, bez Tieslietu padomes viedokļa uzklausīšanas parādījās priekšlikumi par izmaiņām tiesu priekšsēdētāju funkcijās, atbildībā un pilnvaru termiņos.

AT priekšsēdētājs apliecināja gan AT, gan Tieslietu padomes gatavību savas kompetences ietvaros aktīvi piedalīties likumdošanas procesos un aicināja Augstākās tiesas tiesnešus nebūt pasīviem novērotājiem un kritizētājiem, bet formulēt un virzīt savus priekšlikumus.

Uzklausot AT plēnumā izskanējušos pārmetumus un priekšlikumus likumdošanas procesu virzībā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzina, ka šobrīd izpildvara un tiesu vara dzīvo it kā atsevišķās slēgtās telpās, un nav izdevies no tām sanākt kopā un meklēt konstruktīvus risinājumus tiesu darba problēmām.

Judikatūras nodaļas vadītājs, AT Goda tiesnesis Pāvels Gruziņš izteica priekšlikumu, ka sadarbībai ar Saeimas komisijām Augstākajā tiesā būtu jāveido atsevišķu institucionālu amatu, līdzīgu parlamentārā sekretāra amatam ministrijās. Ņemot vērā AT tiesnešu lielo slodzi tiešajā darbā lietu izskatīšanā, šis tiesas "parlamentārais sekretārs" varētu būt Judikatūras nodaļas sastāvā vai arī darboties tiešā AT priekšsēdētāja pakļautībā.