TM: Latvijā potenciāli varētu atņemt deputāta mandātu pēc zvēresta laušanas
Foto: DELFI

Latvijā potenciāli var ieviest regulējumu par Saeimas deputāta mandāta zaudēšanu zvēresta laušanas gadījumā, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministrija ir sagatavojusi atbildi parlamentam saistībā ar kolektīvo iesniegumu, kurā 13 tūkstoši Latvijas pilsoņu rosināja atņemt tautas kalpam mandātu, ja pirms stāšanās amatā Saeimā dotais zvērests ir pārkāpts.

TM norāda, ka ir izšķirami divi gadījumi: potenciālā amatpersona atsakās dot svinīgo solījumu vai dod to ar atrunām, iebildēm vai citādi nepilnīgi, kā arī gadījums, ka amatpersonas amata pienākumu izpildes gaitā rodas šaubas par dotā svinīgā solījuma ievērošanu.

Ministrija uzsver, ka regulējums par deputāta mandāta zaudēšanu ir politiskā izšķiršanās.

"Tieslietu ministrijas ieskatā regulējums par deputāta mandāta zaudēšanu ir politiskās izšķiršanās ceļā risināms un tādējādi ir ekskluzīvā likumdevēja kompetencē, tāpēc Saeimai nepieciešamības gadījumā konceptuāli jāizšķiras par tiesiskā regulējuma pilnveidei piemērotāko modeli," sacīts vēstulē Saeimai.

Apkopojot citu valstu pieredzi, TM informē, ka dažās Eiropas Savienības valstīs nav zvēresta institūta deputātiem, tomēr daudzās valstīs, kur parlamentārietim ir jādod zvērests pirms amata pienākumu izpildes sākšanas, ir noteikts, ka atteikums dot zvērestu vai tā došana ar atrunām, iebildēm, nepilnīgi ir pamats nepielaišanai pie amata izpildes.

Tādējādi, ievērojot Satversmē noteikto, ka Saeimā ievēlēta persona iegūst Saeimas locekļa pilnvaras, ja tā Saeimas sēdē dod konkrēta satura svinīgu solījumu, kā arī to, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu atbilstību amatam, ja netiek dots svinīgais solījums, kā arī ārvalstu praksi, ka gadījumā, ja svinīgais solījums tiek dots neatbilstoši, tas ir pamats, lai deputāts netiktu pielaists pie amata pilnvarām, šādu pat regulējumu potenciāli varētu ieviest Latvijā.

Cits variants ir zvēresta neizpildes procedūrā iesaistīt citas institūcijas, piemēram, Satversmes tiesu, tādējādi labāk nodrošinot deputāta neaizskaramības garantijas.

Ministrija izpētījusi, ka konstitucionālās tiesas Eiropas Savienības dalībvalstīs mēdz pieņemt galīgo lēmumu par deputāta amata zaudēšanu vai sniegt savu atzinumu parlamentam, kas pieņem galīgo lēmumu, balstoties uz Konstitucionālās tiesas atzinumā konstatēto par zvēresta pārkāpumu.

Regulējuma maiņas gadījumā izstrādājams saistītais procesuālais regulējums par termiņiem, kompetentām amatpersonām, kas virza lēmumu, lēmumu pieņemšanas kārtību, personas, pret kuru sākts process par zvēresta pārkāpumu, uzklausīšanas pienākumu, norāda TM.

Ministrija atbildes vēstulē uzsvērusi, ka tā ir politiska izšķiršanās, kādu ceļu Latvija iet.

Jau vēstīts, ka vairāk nekā 10 tūkstoši pilsoņu parakstu tika savākti laikā, kad deputāts Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas centra" neslēpa, ka piedalījies parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem, kuri paredzēja oficiālu divvalodību Latvijā, lai gan deputāta zvērests paredz stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Nikolajs Kabanovs Saeima Satversme Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form