Uz deviņiem padomes locekļu amatiem trīs lielākajās slimnīcās sacentīsies 88 pretendenti
Foto: LETA

Konkursā uz deviņiem padomes locekļu amatiem trīs Latvijas lielākajās slimnīcās sacentīsies 88 pretendenti, tajā skaitā astoņi no ārvalstīm, informēja personālatlases uzņēmuma "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

Viņa stāstīja, ka pirmdien, 14. oktobrī, noslēdzās pieteikšanās termiņš Veselības ministrijas (VM) organizētajam konkursam par padomes locekļu amatiem trīs Latvijas lielāko slimnīcu padomēs - Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Paredzēts, ka katrā slimnīcas padomē strādās ne mazāk kā trīs locekļi ar kompetencēm veselības aprūpes, finanšu un pārmaiņu vadības jautājumos, no kuriem ne mazāk kā puse būs neatkarīgi padomes locekļi.

Ārste-Avotiņa skaidroja, ka pretendentiem bija jābūt ar iegūtu akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, pieredzi biznesa vadīšanā stratēģiskajā līmenī vai operatīvajā līmenī ar dalību stratēģisko lēmumu pieņemšanā uzņēmumā, angļu valodas zināšanām vismaz B2 līmenī, nevainojamu reputāciju un atbilstību Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta ceturtās daļas prasībām.

Tās nosaka, ka par valdes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kurai nav augstākās izglītības, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību, kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

"Amrop" vadošā partnere stāstīja, ka lai nodrošinātu, ka padomē ir kompetences gan veselības aprūpes, gan finanšu un pārmaiņu vadības jautājumos, padomes locekļu kandidātiem bija izvirzītas vairākas papildus obligātās prasības, atbilstoši vēlamajai kompetences jomai.

Kandidātiem, kuri vēlējās pretendēt uz slimnīcu padomju locekļu amatiem, bija jāiesniedz CV, augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, motivēts pieteikums, kā arī apliecinājums atbilstībai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtās daļas prasībām un neatkarīga padomes locekļa statusam, un gatavību piekrist valsts amatpersonas statusam.

Kandidāti pieteicās paši uz izsludinātajiem sludinājumiem, kā arī papildus tam personāla atlases kompānija SIA "Executive Search Baltics"/"Amrop" veica darba tirgus izpēti un kandidātu tiešo piesaisti, atlasot, uzrunājot un rosinot pieteikties kandidātus atbilstoši noteiktajām kompetenču un profesionālās pieredzes prasībām.

"Uz deviņiem padomes locekļu amatiem VM ir saņēmusi 88 pieteikumus. No visiem pieteikumiem uz pārmaiņu vadības kompetences jomu ir saņemti 46 pieteikumi, uz finanšu kompetences jomu 21 pieteikums un uz veselības aprūpes kompetences jomu 21 pieteikums," sacīja Ārste-Avotiņa.

"Amrop" kopā šajā atlases konkursā uzrunāja 108 potenciālus pretendentus, tostarp arī no ārvalstīm, no kuriem 36 kandidāti pieteicās un ir kopējo 88 pretendentu skaitā.

"Kandidātu intereses līmenis ir ļoti augsts - mums ir gandrīz desmit pretendentu uz katru no deviņiem padomes locekļa amatiem. Tas apliecina, ka vadītājiem ir gatavība ne tikai kritizēt notiekošo valsts kapitāla uzņēmumos, bet tiem ir interese ieguldīt savas zināšanas un pieredzi veicinot modernu un efektīvu veselības iestādes pārvaldību," norādīja Ārste-Avotiņa.

Atbilstoši konkursa nolikumam, tagad tiek uzsākta konkursa pirmā kārta, kurā personāla atlases kompānija "Amrop" veiks pretendentu sākotnējo izvērtēšanu, atbilstoši Nominācijas komisijas apstiprinātajām padomes locekļiem nepieciešamo kompetenču un profesionālās pieredzes prasībām, sniedzot komisijai savu vērtējumu, kurus pretendentus izvirzīt uz konkursa otro kārtu, kad Nominācijas komisijas pārstāvji klātienē intervēs potenciālos pretendentus.

Jau ziņots, ka konkursu uz trīs Latvijas lielāko slimnīcu padomes locekļu amatiem rosināja veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc tam, ka VM iekšienē bija izvērtēts, ko VM kā kapitālsabiedrību akcionārs sagaida no jaunajām padomēm, tāpat tika aptaujātas un intervētas slimnīcu valdes, kā arī notika apaļā galda diskusija ar visu slimnīcu valžu, medicīnisko padomju, medicīnas direktoru un arodbiedrību pārstāvjiem, uzklausot bažas, ieteikumus un pārdomas.

Viņķele informēja, ka visu šo procesu rezultātā definētas galvenās prasības padomēm, tostarp spēja vadīt pārmaiņas, prasmes saistībā ar inovācijām un digitālajiem pakalpojumiem, finanšu vadība, kā arī spēja organizēt veselības aprūpi kā servisa pakalpojumu. "Svarīgi, ka VM kā akcionārs un slimnīcu vadība saskata nepieciešamību slimnīcu padomēs atrasties kādam cilvēkam ar ārvalstu pieredzi - kādam lielam veiksmīgam hospitāļa vadītājam no Skandināvijas vai kaimiņvalstīm," sacīja ministre.

Ministre iepriekš pieļāva, ka, iespējams, ja Austrumu slimnīcas padomei būs izcili pretendenti, būs iespējami arī četri padomes locekļi, tomēr pagaidām iecerēti trīs locekļi katrā slimnīca.

Uz jautājumu, kā uz padomju izveidi reaģē slimnīcu valdes, Viņķele norādīja, ka valdes un padomes attiecības strikti regulē likums, un, viņasprāt, tur nav iespējama interpretācija, proti, padome nevada operatīvo darbu un nepieņem saimnieciskus lēmumus, bet gan konsultē, uzrauga un palīdz stratēģiskās attīstības jautājumos.

Viņķele skaidroja, ka ministrija daudz darba ieguldīja sarunās ar slimnīcu valdēm, lai radītu pārliecību, ka padomes no akcionāra puses netiks uzliktas kā antagonists valdēm. "Manuprāt, bažas vai piesardzība saistībā ar sliktu pieredzi no pagātnes ir kliedētas," pauda politiķe.

Viņa neprognozēja, cik viegli būs atrast visus deviņus padomes locekļus, jo "politiskā vide raida pretrunīgus signālus". Viņķele pauda, ka no vienas puses Saeima pieņēmusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, vienlaikus paralēli notikusi darbības, kurās profesionāli atlasītas padomes atbrīvotas no darba.

Kā ziņots, padomes konkursu iepriekš tika plānots izsludināt augustā, bet padomes locekļus izvēlēties līdz šī gada oktobrim.

Ministre jau iepriekš skaidroja, ka, iespējams, būtu labāk, ja tiktu veidota viena "superpadome" uz trīs slimnīcām, tomēr patlaban normatīvie akti to neļaujot un šādas ieceres īstenošanai būtu jāveido šo slimnīcu holdings. Šī iemesla dēļ konkurss tiks sludināts uz deviņiem padomes locekļiem, pa trim katras slimnīcas padomē.

Kā norādīja ministre, atalgojums padomes locekļiem būšot līdzīgs valdes locekļu atalgojumam - ne tik augsts kā valdes locekļiem, bet arī ne būtiski mazāks. Ministre piebilda, ka izmaksas segšot pašas slimnīcas no saviem finanšu līdzekļiem.

Viņķele sacīja, ka parasti ir grūti atrast cilvēkus, kuri strādātu valdē, bet vieglāk atrast tos, kuri būtu gatavi strādāt padomē. Ministre pieļauj, ka tas saistīts ar to, ka darbs padomē nav pilna laika darbs un to var savienot ar citu, turklāt cilvēkiem ar lielu pieredzi darbs padomēs ir "kalpošanas darbs", lai dotu ko labu sabiedrībai.

Ministre iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja, ka slimnīcu padomes nebūs izklaides vietas politiķiem. "Tik tālu, cik tā būs mana teikšana un mana atbildība, es varu dot savu godavārdu, ka šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet tajās strādās profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā," sacīja ministre.

Tālāk, konkursa trešajā kārtā, notiks pretendentu padziļinātās vadības kompetenču novērtēšana, atsauksmju ievākšana, kā arī kandidātiem būs jāsagatavo prezentācija ar savu redzējumu par vienas slimnīcas galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, sniedzot ieskatu svarīgākajās prioritātēs un sniedzot priekšlikumus to īstenošanai. Redzējums būs jāprezentē nominācijas komisijai.

Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas vadītājs ir VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Āris Kasparāns, savukārt komisijas locekļi ir VM valsts sekretāre Daina Mūrmane - Umbraško, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece un "Tele 2" Latvijā valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalīsies arī, "Executive Search Baltics" / "Amrop" vadošā partnere Ārste-Avotiņa un veselības ministres biroja vadītāja Inga Spriņķe. Ir plānots, ka konkurss noslēgsies līdz gada beigām un jaunajiem padomes locekļiem darbs būs jāuzsāk 2020. gada janvārī.

Source

LETA

Tags

Austrumu slimnīca Ilze Viņķele Latvijas Ārstu biedrība Saeima Veselības aprūpe Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form