Uzlabos Covid-19 testēšanas jaudu tautsaimniecības nozarēs
Foto: Shutterstock

Lai uzlabotu Covid-19 diagnostiku un uzlabotu tautsaimniecības nozarē strādājošo skrīningu drošai darbības uzsākšanai, tiks palielināta Covid-19 testēšanas kapacitāte, liecina otrdien Ministru kabinetā izskatītais Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda, ka laboratoriju kapacitāte ir pietiekama – darba dienās tā sasniedz 59% no reālās kapacitātes (16 300 testu), bet brīvdienās šī laboratoriju noslodze samazinās līdz 32%, līdz ar to brīvdienās ir iespējams testēt vairāk cilvēku, norādīja ministrs.

Informatīvajā ziņojumā, analizējot esošo situāciju, secināts, ka ir iespējams paplašināt rutīnas skrīningu testēšanu jaunajām riska grupām, piedāvājot to veikt tajās dienās, kad ir vismazākais laboratoriju noslogojums (piemēram, sestdienas, svētdienas).

Tāpat Covid-19 testēšanas kapacitāti iespējams palielināt līdz esošo laboratoriju maksimālajai testēšanas jaudai, ja tiek nodrošināta papildus loģistika vai organizēti izbraukumus uz valsts reģioniem paraugu paņemšanai.

Plānots, ka turpmāk Covid-19 testu paraugus varēs noņemt arī pie ģimenes ārstiem. Līdz šim to bija iespējams veikt brīvprātīgi pie tiem ārstiem, kuri izgājuši apmācības un ir gatavi to darīt. Tāpat plānots uzlabot iespējas testu paņemšanai reģionos, piemēram, vairāk veicinot izbraukuma testēšanu.

Informatīvais ziņojums paredz, ka tiks uzlabota arī informācijas apmaiņa starp dienestiem, jo Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) trūkst tādu datu, kas ir, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta un Iekšlietu ministrijas rīcībā – saslimušās personas darbavieta vai informācija par ieceļotājiem, kas aizpilda "Covidpass".

Tāpat plānots veicināt Covid-19 rutīnas skrīningu tautsaimniecības nozarēs, tādējādi palīdzot savlaicīgi identificēt infekcijas perēkļus, paverot iespējas atjaunot uzņēmējdarbības aktivitātes, un strādāt drošāk. Lai gan VM bija plānojusi, ka testus uzņēmēji apmaksās par saviem līdzekļiem, pēc diskusijām ar nozaru ministriem šo jautājumu par finansēšanu paredzēts skatīt finanšu ministra vadītajā darba grupā.

Ziņojumā uzsvērts, ka testēšanas apjomus var palielināt, ja darba devēji skrīninga nolūkos organizē siekalu "pūla testēšanu" darba vietās. Šajā gadījumā laboratorija, atbilstoši savāc individuālos siekalu paraugus un pie "pūla" testēšanas apvieno vairākus (piemērām, desmit) paraugus vienā pūlā maisījuma, saglabājot primārus siekalu paraugus. Gadījumos, kad pūls ir pozitīvs, laboratorija papildus veic katra individuālā parauga testēšanu. Tādējādi, ja tiek nodrošināta savākšana, laboratorijas viena paraugu vietā var vienlaikus testēt 100, norādīts ziņojumā.

Nozaru darbiniekus VM izdala trīs dažādās riska grupās, no kā atkarīgs testēšanas biežums nedēļā.

Pirmajā riska grupā iekļauti tie darbinieki, kam darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku – ikdienā tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Plānots, ka šiem darbiniekiem tiktu veikts antigēnu tests vai siekalu tests vienu reizi nedēļā. Pirmajā grupā ir darbinieki no tādām iestādēm kā slimnīcas, SAC darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, pašvaldības policija, pašvaldības sociālie darbinieki, patversmes, pedagogi, kā arī skaistumkopšanā nodarbinātie.

Otrajā riska grupā iekļauti tie darbinieki, kuriem ir gadījuma vai īslaicīgs kontakts ar klientiem. Tas paredz, ka darbinieki testētos reizi nedēļā, izmantojot antigēnu testu vai siekalu testu. Otrajā grupā ir ieslodzījumu vietu darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, kontrolieri, tirdzniecības zālēs nodarbinātie, lielveikalu darbinieki, kultūras sfēras pārstāvji un citi darbinieki.

Trešajā riska grupā iekļauti tie darbinieki, kam darbs saistīts ar kritisko funkciju nodrošināšanu, kur pastāv inficēšanās risks darbiniekiem, kā arī starp pacientiem vai klientiem. Plānots, ka šos darbiniekus testētu reizi nedēļā ar antigēnu testu vai reizi divās nedēļās ar siekalu parauga testu. Trešajā grupā VM iekļāva Nacionālo Bruņoto spēku, Iekšlietu struktūrvienību, Valsts robežsardzes, Muitas pārvaldes struktūrvienības un citu dienestu darbiniekus.

Tāpat plānots noteikt, ka laboratorijām, kas Covid-19 testēšanu veic ar PĶR metodi, paraugi būs jāglabā vismaz septiņas dienas pēc paraugu noņemšanas, kā arī daļa negatīvo un pozitīvo testu jāsūta uz SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas" References laboratorijai atkārtotai testēšanai.

Plānots arī, ka Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "Bior" veiks notekūdeņu monitoringu 10 pilsētās. Šī informācija izmantojama, gan, lai lemtu par rīcību ārkārtējā situācijā, gan ierobežojumu atvieglojumiem vai to atcelšanu, gan arī par preventīviem pasākumiem nākotnē.

Plānots, lai palielinātu testēšanas kapacitāti, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem VM lūgs piešķirt 83 miljonus eiro, bet lēmumu par to plānots pieņemt ceturtdienas valdības sēdē.

Jau vēstīts, ka Latvijā saslimstības dati ar Covid-19 uzlabojas – saslimušo skaits mazinās, taču saslimstība joprojām saglabājas augsta.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Koronavīruss Covid-19 Valsts robežsardze Daniels Pavļuts Iekšlietu ministrija Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Rīgas Tehniskā universitāte Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi